Jura (periods)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu. Juras perioda iežus pirmo reizi aprakstījis Aleksandrs Humbolts 18. gadsimtā pamatā no kaļķakmens veidotajos Juras kalnos Šveicē un Francijā.
Jura 199.6 – 145.5 miljoni gadu | |
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 26 % apjoma (130% mūsdienu) |
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 1950 ppm (7 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 16.5 °C (3 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Juras perioda laikā Pangejas superkontinents sadalījās ziemeļu superkontinentā Laurāzijā un dienvidu Gondvānā. Atlantijas okeāna ziemeļdaļa juras periodā bija relatīvi šaura, bet dienviddaļa atvērās tikai sekojošajā krīta periodā. Klimats bija silts, bez apledojumu pazīmēm.
Juras periodā starp jūras mugurkaulniekiem dominēja zivis un rāpuļi. Starp pēdējiem minami ihtiozauri, kas bija savā daudzveidības virsotnē, pleziozauri, pliozauri un jūras krokodili. Uz sauszemes dominēja lielie zālēdāji arhozauri. Perioda beigās parādījās pirmie putni — arheopteriksi, kā arī agrīnie zīdītāji.