Kērlings
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kērlings ir ziemas sporta veids, kas, iespējams, radies Nīderlandē jau 16. gadsimtā, jo Pītera Brēgela 1565. gada gleznotajā "Ziemas ainavā ar putnu slazdu" redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam. Tomēr par modernā kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti.
Pamatinformācija | ||
Augstākais pārvaldes orgāns | WCF | |
Citi nosaukumi | Chess On Ice, The Roaring Game | |
Pirmsākumi | vēlie viduslaiki, Skotija | |
Reģistrētie spēlētāji | 1 500 000[1] | |
Īpašības | ||
Kontakts starp sportistiem |
nē | |
Komandas | 4 komandā (pāru spēlē 2) | |
Veids | komandu sports | |
Ekipējums | Kērlinga slotas, kērlinga akmeņi, kērlinga apavi | |
Olimpiskās spēles | 1924. gadā un atgriešanās 1998. gadā |
Kērlinga spēlēšana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19. gadsimtā Eiropā un Ziemeļamerikā, tomēr nav pieejami oficiāli avoti par jebkādām notikušām sacensībām līdz pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm 1924. gadā Šamonī, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildītā šī sporta veida demonstrācijā. Arī 1932. gadā šis sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā. Kopš 1998. gada ziemas olimpiskajām spēlēm kērlings ir iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā.
Mūsdienās kērlingu visvairāk spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljoni spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tūkstoši), ASV (15 tūkstoši) un Šveicē (13 tūkstoši spēlētāju). Pasaules kērlinga federācija apvieno 46 federācijas, Latvija tajā iestājās 2001. gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.
Kērlingā izmantotie akmeņi ir diezgan smagi, to masa sasniedz 20 kilogramus. Lai atvieglotu akmeņu ievadīšanu, spēlē tiek izmantoti speciāli apavi – "slīdzolītes". Visi olimpiskajās spēlēs izmantotie kērlinga akmeņi "nāk" no vienas un tās pašas neapdzīvotas salas netālu no Skotijas sauszemes.[nepieciešama atsauce]