cover image

Kanāda

Valsts Ziemeļamerikā / From Wikipedia, the free encyclopedia

Kanāda (franču: Canada, angļu: Canada) ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības.[3] Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir ar Amerikas Savienotajām Valstīm un austrumos Dāniju (robeža Hansa salā).[4]

Quick facts: KanādaCanada, Lielākā pilsēta, Valsts valodas...
Kanāda
Canada
Karogs Ģerbonis
Devīze: A Mari Usque Ad Mare (latīņu)
tulk. "No jūras līdz jūrai"
Himna: O Canada
Karaliskā himna: God Save the King
Location of Canada
GalvaspilsētaOtava
Lielākā pilsēta Toronto
Valsts valodas angļu, franču valoda
Valdība Federāla parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Čārlzs III Vindzors
 -  Kanādas administrators Marija Simona
 -  Premjerministrs Žistēns Trido
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Deklarēta 1931. gada 11. decembrī 
Platība
 -  Kopā 9 984 670 km² (2.)
 -  Ūdens (%) 8,92
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 34 500 000[1] (36.)
 -  Blīvums 3,41/km² (228.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $1,330 triljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $39 057[2] 
Džini koef. (2005) 32,1 
TAI (2019) 0,929 (ļoti augsts) (16.)
Valūta Kanādas dolārs ($) (CAD)
Laika josla (UTC-3,5 līdz -8)
 -  Vasarā (DST)  (UTC-2,5 līdz -7)
Interneta domēns .ca
ISO 3166-1 kods 124 / CAN / CA
Tālsarunu kods +1
Close

Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm.[5][6][7] Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.

Kanāda atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm. Tā aizņem divas piektdaļas no Ziemeļamerikas un valsti šķērso 5 laika joslas. Kanāda ir decentralizēta federācija no 10 provincēm un 3 teritorijām, ko valda kā konstitucionālu monarhiju. Mūsdienās Kanāda ir attīstīta industriāla lielvalsts un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Rūpniecība visvairāk balstās uz bagātajiem dabas resursiem: koksnes, dažādu rūdu, naftas un koksa ogļu krājumiem. Kanādas galvaspilsēta ir Otava, kurā atrodas tās parlaments, ģenerālgubernators un premjerministrs. Kanāda ir tehnoloģiski attīstīta valsts, bet tās saimniecība tradicionāli balstās uz dabas resursu pārpilnību.

Tā sākotnēji ir bijusi Francijas, bet pēc tam Lielbritānijas kolonija, tāpēc tajā pastāv oficiāla divvalodība. Kanādā ir problēmas ar šo divu valodu līdzāspastāvēšanu, un frančvalodīgo apdzīvotā Kvebekas province regulāri cenšas atdalīties no valsts.