From Wikipedia, the free encyclopedia
Kantrimūzika (angļu: country music — 'lauku mūzika') ir mūzikas žanrs, kura pamatā ir dažādu tautas mūzikas stilu sajaukums, kas radies ASV dienvidu štatos, galvenokārt Tenesī un Teksasā. Kā patstāvīgs mūzikas stils tā kļuva 1940. gados. Saplūstot ar rokenrolu, 1950. gados izveidojās rockabilly mūzikas stils.
Kantrimūzika | |
---|---|
Kultūras izcelsme | Amerikas dienvidi — (Džordžija, Alabama, Tenesī, Kentuki, Karolīna, Virdžīnija) |
Tipiski instrumenti | ģitāras (elektriskās, akustiskās, dobro), vijole (akustiskā, ar pastiprinājumu), mandolīna, 5 stīgu bandžo, stīlģitāra, klavieres, arī bungas un sintezators |
Atvasinātas formas | rockabilly, dansband |
Kantrimūzika sakņojas gan ķeltu, gan Amerikas pamatiedzīvotāju tautas mūzikā, ko ietekmēja blūzs un gospeļi. Instrumentu klāstā tolaik bija gan īru vijole, gan itāļu mandolīna, spāņu ģitāra un afrikāņu bandžo. Dažādu tautību mūziķiem, savstarpēji sadarbojoties, radās unikāla mūzika.
Līdz 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem šo mūziku nievājoši dēvēja par hillbilly. ApzīmējumsJēdzienu country music sāka lietot tika plaši lietots septiņdesmitajos gados, līdz ar šo laika perioda kantri un vesterna mūzikas stilus sāka vienu no otrā nodalīt.
Pazīstamākās Latvijas katrimūzikas grupas ir Apvedceļš, Sestā jūdze, Dakota, Klaidonis un Zelta Kniede.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.