Karolingu dinastija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Karolingu dinastija (latīņu: Carolingi, franču: Carolingiens, vācu: Karolinger, itāļu: Carolingi) bija franku karaļu dinastija, kas valdīja mūsdienu Francijas teritorijā un Centrāleiropā 8.—10. gadsimtā.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Karolingu dinastija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Karolingu dzimtas ciltstēvs bija Mecas (Metz) bīskaps Arnulfs (franču: Arnoul, vācu: Arnulf). Tā kā dzimtā vairākās paaudzēs bija militāru talantu apveltīti pārstāvji, Karolingi uzkalpojās par Merovingu mažordomiem, t.i. karavadoņiem. Mažordoms Kārlis Martels (Charles Martel) jeb Kārlis Veseris, iedibināja smago kavalēriju, viņa laikā bruņiniekiem sāka iedalīt zemes (feodus) par kalpošanu savam suverēnam. Tā sāka veidoties feodālisms: suverēnu—vasaļu attiecības, kuru pamatā bija vairāk vai mazāk stingri noteiktas savstarpējās kalpošanas — protekcijas saistības.
Karolingu dinastijai izdevās atjaunot franku valsts vienotību lielā mērā notika pateicoties draudošajām briesmām no dienvidiem, kur no Ziemeļāfrikas musulmaņi bija iebrukuši Spānijā, sakāvuši vizigotu un svēbu valstis un, iekarojuši Dienvidfranciju. 732. gadā frankiem izdevās veikt arābus kaujā pie Puatjē un pāriet pretuzbrukumā.