Kateholamīni
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kateholamīni (saīsināti CA) ir monoamīna neiromediatori, organiski savienojumi, kuru molekulas satur pirokatehīna struktūrdaļu (benzola gredzenu ar divām blakus novietotām hidroksilgrupām jeb 1,2-dihidroksibenzola grupējumu) un aminogrupu sānķēdē.[1]
Kateholamīni |
---|
Epinefrīns (adrenalīns) |
Norepinefrīns (noradrenalīns) |
Dofamīns |
Pirokatehīnu dēvē arī par kateholu — no tā cēlies kateholamīnu nosaukums.
Kateholamīni organismā veidojas no aminoskābes tirozīna, ko uzņem ar uzturu vai sintezē no fenilalanīna.[2] Kateholamīni ir ūdenī šķīstoši un 50% to saistās ar plazmas olbaltumvielām apritē. Pie kateholamīniem pieder epinefrīns (adrenalīns), norepinefrīns (noradrenalīns) un dopamīns. Hormonu epinefrīna un norepinefrīna izdalīšanās no virsnieru dziedzeru serdes ir daļa no "cīnies vai bēdz" reakcijas.[3]
Tirozīns veidojas no fenilalanīna, tam hidroksilējoties enzīma fenilalanīnhidroksilāzes klātienē. Tirozīns tiek uzņemts arī tieši no uztura olbaltumvielām. Kateholamīnu izdalošās šūnas izmanto vairākas reakcijas, lai tirozīnu vispirms pārvērstu par L-DOPA un pēc tam par dopamīnu. Atkarībā no šūnas veida dopamīns var tālāk pārveidoties par norepinefrīnu vai vēl tālāk — par epinefrīnu.[4]
Dažādas stimulējošas zāles (piemēram, vairāki aizvietoti amfetamīni) ir kateholamīna analogi.