Kilimandžāro
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kilimandžāro (svahili: Kilimanjaro) ir vulkānisks masīvs Tanzānijas ziemeļaustrumos netālu no robežas ar Keniju. Tā centrālā virsotne Kibo paceļas 5895 m virs jūras līmeņa un ir augstākā virsotne Āfrikā. Kilimandžāro atrodas aptuveni 160 km uz austrumiem no Austrumāfrikas lūzumzonas un 225 km uz dienvidiem no Kenijas galvaspilsētas Nairobi. Masīvs austrumu-rietumu virzienā plešas aptuveni 80 km garumā un sastāv no trim apdzisušiem vulkāniem — Kibo (centrā), Mavenzi (austrumos) un Širas (rietumos). Pēdējā intensīvā vulkāniskā aktivitāte bija aptuveni 200–150 gadu tūkstošus pirms mūsdienām.[1] Kibo virsotni cauru gadu sedz ledājs, lai gan masīvs atrodas ļoti tuvu ekvatoram.
Kilimandžāro Kilimanjaro | |
---|---|
Augstums | 5895 (Kibo) m v.j.l. |
Atrašanās vieta | Tanzānija |
Pēdējais izvirdums | pirms 150–200 tūkstošiem gadu[1] |
Kilimandžāro Vikikrātuvē |
Kilimandžāro un tam pakājē esošie meži ir iekļauti Kilimandžāro nacionālajā parkā, kas tika izveidots 1973. gadā. 1987. gadā parks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vidēji ik gadu parku apmeklē ap 40 tūkstošiem tūristu.[2]
Eiropieši Kilimandžāro masīvu pirmo reizi ieraudzīja 1848. gadā, kad to sasniedza vācu misionāri Johaness Rebmans un Johans Ludvigs Krapfs.[3] 1889. gadā Kilimandžāro augstākajā punktā Kibo virsotnē pirmo reizi uzkāpa vācu ģeogrāfs Hanss Meiers un austriešu alpīnists Ludvigs Purčellers. Virsotne ir salīdzinoši viegli sasniedzama. Tajā ir uzkāpuši arī vairāki latviešu alpīnisti.