Kokgriešana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mūsu senči jau tālā senatnē ir nodarbojušies ar kokgriešanu. Māksla bija saistīta ar kulta priekšmetu izgatavošanu, zemkopības, zvejas, biškopības, medību inventāra, amatniecības darbarīku gatavošanu kā arī ar celtniecību. Koks ir viegli apstrādājams materiāls un vājš siltuma vadītājs, tāpēc plaši lietots trauku, virtuves piederumu gatavošanai. Darba procesā veidojās latviešu tautas mākslai raksturīgā formas izjūta, rotājuma izpratne un kultūra. Māksla Latvijā aktivizējās 20. gadsimta 20.—30. gados, palielinoties pieprasījumam pēc kokā grieztām stila mēbelēm, iekštelpu iekārtojuma, lietišķās mākslas izstrādājumiem. Straujš mākslas uzplaukums sākās pēckara gados, kad profesionālo izglītību sāka apgūt Rīgas un Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolā. Mūsu dienās līdzās profesionālajai mākslai plaši attīstījusies mākslinieciskā pašdarbība; par to liecina lielais Tautas daiļamata meistaru nosaukumu ieguvušo kokgriezēju skaits.
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |