Koloīds
From Wikipedia, the free encyclopedia
Koloīds ir maisījums, kurā viena viela, kas sastāv no mikroskopiski disperģētām nešķīstošām daļiņām, ir suspendēta citā vielā. Atšķirībā no šķīduma, kurā izšķīdusī viela un šķīdinātājs veido tikai vienu fāzi, koloīdam ir dispersā fāze (suspendētās daļiņas) un dispersijas vide (suspensijas vide). Lai maisījumu varētu klasificēt kā koloīdu, disperģētās daļiņas laika gaitā nedrīkst vidē nosēsties vai arī to nosēšanās prasa ļoti ilgu laiku.
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Nav pieņemts likt vikisaites uz citu valodu Vikipēdijām Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Dispersās fāzes daļiņu diametrs ir aptuveni 1 līdz 1000 nanometri[1]. Šādas daļiņas parasti ir viegli redzamas optiskajā mikroskopā, bet mazākā izmēru diapazonā (r < 250 nm) var būt nepieciešams ultramikroskops vai elektronmikroskops. Homogēnos maisījumus ar disperso fāzi šajā izmēru diapazonā sauc par koloidāliem aerosoliem, koloidālām emulsijām, koloidālām putām vai hidrosoliem.
Daži koloīdi ir daļēji caurspīdīgi Tindala efekta dēļ, kas ir gaismas izkliede no daļiņām koloīdā. Citi koloīdi var būt necaurspīdīgi vai viegli iekrāsoti.