Komsomoļeca
From Wikipedia, the free encyclopedia
Komsomoļeca (krievu: Остров Комсомолец — ‘komjaunietis’) ir Krievijai piederoša neapdzīvota sala Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
| Komsomoļeca | |
|---|---|
| Остров Комсомолец | |
 Žuravļova līcis salas rietumu piekrastē. | |
  Komsomoļeca  Komsomoļeca  Komsomoļeca  Komsomoļeca | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 80°31′N 94°46′E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Platība | 9600 km² |
| Garums | 145 km |
| Platums | 107 km |
| Augstākais kalns |
Zinātņu Akadēmijas ledājs 781 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Komsomoļeca Vikikrātuvē | |
Sala izvietojusies Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga vidienē, tā trešā lielākā sala. Sarkanās Armijas šaurums dienvidos to atdala no Oktobra Revolūcijas salas, Junija šaurums dienvidrietumos — no Pioņeras, bet Belobrova šaurums rietumos — no Šmita salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Salas ziemeļos atrodas Āzijas galējais salu ziemeļu punkts — Arktiskais rags. Krasti galvenokārt lēzeni, izņemot vietas, kur jūrā no ledājiem noplūst ledus. Piekrastē daudz nelielu salu, tajā skaitā Demjana Bednija salas ziemeļrietumu piekrastē. Apmēram 65% salas teritorijas klāj ledāji, lielākie no kuriem ir Zinātņu Akadēmijas ledājs ar salas augstāko punktu 781 m vjl un aizņem salas lielāko daļu, Polārais ledājs salas ziemeļos un Otdeļnija ledājs dienvidos. No ledus brīvās salas daļas reljefu veido zemie līdzenumi. Daudz upju, kas ziemā izsalst.
Sala atrodas arktiskā tuksneša dabas zonā.[1] Mīt baltais lācis, polārlapsa, lemingi, krastos valzirgu kolonijas.[2]
Salas austrumu krastu 1913. gada 4. septembrī atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā.[3] Ekspedīcija sasniedza galējo ziemeļu punktu, ko nosauca par Žohova ragu (tagad — Arktiskais rags).
No 1930. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadībā detāli izpētīja Severnaja Zemļas arhipelāga salas, cita starpā veicot aerofotografēšanu ar dirižabli Graf Zeppelin.[4] Pēc ekspedīcijas rezultātiem galvenajām arhipelāga salām tika piešķirti tagadējie nosaukumi.
Aukstā kara laikā salas ziemeļu galā darbojās militārais aerodroms.[5]
2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, tajā skaitā Komsomoļecu pārdēvēt par Svētās Marijas salu. Pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[6]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
