From Wikipedia, the free encyclopedia
Sakaru protokols jeb komunikācijas protokols telesakaru jomā ir noteikumu sistēma, kas ļauj divām vai vairākām sakaru sistēmas vienībām pārsūtīt informāciju, izmantojot jebkāda veida fizikāla lieluma izmaiņas (sakaru kanāls). Protokols definē sakaru noteikumus, sintaksi, semantiku un sinhronizāciju, kā arī iespējamo kļūdu atkopšanas metodes. Protokolus var ieviest aparatūrā, programmatūrā vai abu kombinācijā.
Sakaru sistēmās dažādu ziņojumu apmaiņai tiek izmantoti precīzi definēti formāti. Katram ziņojumam ir precīza nozīme, lai radītu atbildes reakciju no iespējamo reakciju klāsta, kas iepriekš noteikts attiecībā uz konkrēto situāciju. Norādītā darbība parasti nav atkarīga no tā, kā tā ir ieviesta. Iesaistītajām pusēm jāvienojas par saziņas protokoliem. Lai panāktu vienošanos, protokolu var izstrādāt tehniskā standartā.
Vairāki protokoli bieži apraksta vienas datu pārsūtīšanas dažādus aspektus. Protokolu grupa, kas izveidota, lai strādātu kopā, ir pazīstama kā protokola komplekts; ja to ievieš programmatūrā, tas ir protokola steks.
Interneta sakaru protokolus publicē standartu organizācija Internet Engineering Task Force (IETF). Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūta (IEEE) pārziņā ir vadu un bezvadu tīklošanas standarti, un Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) ir atbildīga par citiem standartu veidiem. ITU-T pārziņā ir publiskā komutējamā telefonu tīkla (PSTN) telesakaru protokoli un formāti. Telefonu tīkla un interneta konverģences rezultātā standarti tiecas uz saplūšanu.
Informācijas apmaiņu starp ierīcēm, izmantojot tīklu vai citus informācijas nesējus, reglamentē noteikumi un vienošanās, ko var aprakstīt sakaru protokola specifikācijās. Šīs specifikācijas nosaka sakaru veidu, faktiskos datus, ar kuriem notiek apmaiņa, un jebkādu no stāvokļa atkarīgu rīcību. Ciparu skaitļošanas sistēmās noteikumus var izteikt ar algoritmiem un datu struktūrām.
Operētājsistēmās parasti satur sadarbības procesu kopu, kas manipulē ar koplietojamiem datiem, lai savstarpēji sazinātos. Šo komunikāciju nosaka labi saprotami protokoli, kurus var iestrādāt pašā procesa kodā. Savukārt, tā kā sakaru ierīcēm nav koplietojamās atmiņas, sakaru sistēmām ir jāsazinās savā starpā, izmantojot koplietojamu pārraides vidi. Sakaru sistēmas sarežģī arī tas, ka pārsūtīšana ne vienmēr ir uzticama, kā arī atsevišķas sistēmas var izmantot dažādas aparatūras platformas vai operētājsistēmas.
Lai ieviestu tīklošanas protokolu, protokola programmatūras moduļiem ir jāmijiedarbojas ar ietvaru, kas ieviests iekārtas operētājsistēmā. Šis ietvars realizē operētājsistēmas tīklošanas funkcionalitāti. Ja protokola algoritmi ir izteikti pārnesamā programmēšanas valodā, protokola programmatūru var padarīt neatkarīgu no operētājsistēmas. Vislabāk zināmie ietvari ir TCP/IP modelis un OSI modelis.
Laikā, kad tika izstrādāts internets, abstrakciju slāņošana bija izrādījusies veiksmīga pieeja gan kompilatora, gan operētājsistēmas konstrukcijā, un, ņemot vērā programmēšanas valodu un sakaru protokolu līdzību, sākotnēji monolītās tīklošanas programmas tika sadalītas sadarbības protokolos. Tas radīja daudzslāņu protokolu koncepciju, kas mūsdienās veido protokolu izstrādes pamatu.
Sistēmas parasti neizmanto vienu protokolu, lai veiktu datu pārsūtīšanu. Tā vietā tie izmanto sadarbības protokolu kopu, ko dažkārt sauc par protokola komplektu. Daži no zināmākajiem protokolu komplektiem ir TCP/IP, IPX/SPX, X.25, AX.25 un AppleTalk.
Protokolus var klasificēt, pamatojoties uz grupu funkcionalitāti, piemēram, pastāv transporta protokolu grupa. Funkcionalitātes tiek grupētas slāņos, katrā slānī risinot atsevišķu problēmu klasi, kas attiecas, piemēram, uz lietojumprogrammu, transporta, interneta un tīkla interfeisa funkcijām. Lai pārsūtītu ziņojumu, jāizvēlas katra slāņa protokols.
Datu iegūšana tīklā ir tikai protokola problēmas daļa. Saņemtie dati jānovērtē kontekstā ar sakaru seansa norisi, tāpēc protokolā jāiekļauj noteikumi, kas apraksta kontekstu. Šis noteikumu veids ir domāts, lai izteiktu sakaru sintaksi. Citi noteikumi nosaka, vai dati ir nozīmīgi kontekstam, kurā notiek datu apmaiņa; tie pauž sakaru semantiku.
Protokolos ir jānorāda noteikumi, kas reglamentē ziņojumi (datu vienību) nosūtīšanu sakaru sistēmās. Galvenās problēmas, kas jārisina sakaru protokolos:[1]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.