Sakaru protokols
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sakaru protokols jeb komunikācijas protokols telesakaru jomā ir noteikumu sistēma, kas ļauj divām vai vairākām sakaru sistēmas vienībām pārsūtīt informāciju, izmantojot jebkāda veida fizikāla lieluma izmaiņas (sakaru kanāls). Protokols definē sakaru noteikumus, sintaksi, semantiku un sinhronizāciju, kā arī iespējamo kļūdu atkopšanas metodes. Protokolus var ieviest aparatūrā, programmatūrā vai abu kombinācijā.
Sakaru sistēmās dažādu ziņojumu apmaiņai tiek izmantoti precīzi definēti formāti. Katram ziņojumam ir precīza nozīme, lai radītu atbildes reakciju no iespējamo reakciju klāsta, kas iepriekš noteikts attiecībā uz konkrēto situāciju. Norādītā darbība parasti nav atkarīga no tā, kā tā ir ieviesta. Iesaistītajām pusēm jāvienojas par saziņas protokoliem. Lai panāktu vienošanos, protokolu var izstrādāt tehniskā standartā.
Vairāki protokoli bieži apraksta vienas datu pārsūtīšanas dažādus aspektus. Protokolu grupa, kas izveidota, lai strādātu kopā, ir pazīstama kā protokola komplekts; ja to ievieš programmatūrā, tas ir protokola steks.
Interneta sakaru protokolus publicē standartu organizācija Internet Engineering Task Force (IETF). Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūta (IEEE) pārziņā ir vadu un bezvadu tīklošanas standarti, un Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) ir atbildīga par citiem standartu veidiem. ITU-T pārziņā ir publiskā komutējamā telefonu tīkla (PSTN) telesakaru protokoli un formāti. Telefonu tīkla un interneta konverģences rezultātā standarti tiecas uz saplūšanu.