Konstantinopoles okupācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Konstantinopoles okupācijas (tag. Stambula, 1918. gada 13. novembris — 1923. gada 4. oktobris) laikā Antantes valstis okupēja Osmaņu impērijas galvaspilsētu uzreiz pēc Mudrosas pamiera pēc Pirmā pasaules kara. Okupāciju iedala divos posmos:
- de facto okupācija (1918. gada 13. novembris — 1920. gada 20. marts);
- de jure okupācija (līdz 1923. gada 4. oktobram, kad pilsētu pameta pēdējais sabiedroto karaspēks).
Konstantinopoles okupācija | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Turcijas neatkarības karš | |||||||
USS Noma (SP-131) pie Dolmabahčes pils (1920) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Itālija | Turku revolucionāri | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Somersets Artūrs Gogs-Kaltorps | Selahattins Adils pašā |
1923. gada 23. augustā, uzreiz pēc Lozannas miera līguma noslēgšanas sākās sabiedroto karaspēka evakuācija. Pirmie turku spēki ienāca pilsētā jau 1923. gada 6. oktobrī.
Pēc Mudrosas pamiera bija pagājušas tikai 13 dienas, kad Konstantinopolē iesoļoja pirmie Francijas karavīri, bet jau 1918. gada 13. novembrī pilsētā ieradās pirmie Lielbritānijas spēki. Pēc vairāku pilsētas rajonu ieņemšanas sabiedroto karaspēks nodibināja pilsētā militāru pārvaldi.
Papildus Konstantinopoles okupācijai tika okupēta arī Izmira, un šie notikumi lika mobilizēt Turku nacionālās kustības spēkus un uzsākt Turcijas neatkarības karu.[2]