Konstitūcija
valsts pamatlikums / From Wikipedia, the free encyclopedia
Konstitūcija (no latīņu: constituere — ‘iedibināt’, ‘izveidot’) jeb satversme ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus. Konstitūcija nosaka valsts iekārtu (ieskaitot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas), svarīgākās pilsoņu tiesības, vēlēšanu un referendumu sistēmu un tā tālāk. Konstitūcija ir tiesību normas, kas reglamentē valsts dzīves principus. Konstitūcijas pamatā klasificē kodificētajās un nekodificētajās konstitūcijās.[1] Kodificētā konstitūcija ir tā, kas sarakstīta vienā specifiskā dokumentā, piemēram, ASV Konstitūcija, bet nekodificētā konstitūcija ir vairāku dokumentu un statūtu krājums, piemēram, Apvienotās Karalistes Konstitūcija. Šādas nekodificētās konstitūcijas ir vēl vismaz Izraēlas Konstitūcija un Jaunzēlandes Konstitūcija.
Konstitūcijas pārkāpumus izskata konstitucionālā tiesa (Latvijā — Satversmes tiesa). Dažām valstīm, īpaši tām, kurām ir nekodificētās konstitūcijas, nav speciālās konstitucionālās tiesas.
Garākā konstitūcija pasaulē ir Indijas Konstitūcija. Tās angļu valodas versijā ir 117 369 vārdi.