Korejas karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Korejas karš bija pilsoņu karš Korejas pussalā (1950—1953), kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās ANO deleģēto valstu koalīcija (ar ASV vadībā) un tā saukto komunistu bloka Āzijas valstis (Ziemeļkoreja, Ķīna un PSRS). Pirmais lielākais starptautiskais konflikts pēc Otrā pasaules kara, kurš ievadīja "auksto karu".
Korejas karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Aukstā kara un Korejas konflikta | |||||||
Pulksteņa kustības virzienā no augšas: ASV 1. jūras kājnieku divīzijas kājnieku un bruņutehnikas kolonna pārvietojas pa ķīniešu līnijām to izlaušanās laikā no Čosinas rezervuāra UN nosēšanās Inčonas ostā, kas sākas Inčonas korejiešu bēgļu kaujas priekšā ASV M46 Patton tankam ASV Jūras kājnieki virsleitnanta Baldomero Lopesa vadībā nolaižas uz iznīcinātāja IncheonF-86 Sabre | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Dienvidkoreja ANO ASV |
Ziemeļkoreja Ķīna PSRS | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
I Sinmans Čungs Il-kvons Paiks Sun-jups Šins Sung-mo Harijs Trumens Roberts A. Lovets Daglass Makarturs Metjū Ridžvejs Marks Veins Klarks Klements Atlijs Vinstons Čērčils |
Kims Irsens Paks Hon-jongs Čojs Jongs-huns Kims Čaeks Mao Dzeduns Pengs Dehuai Dengs Hua Josifs Staļins Georgijs Maļenkovs | ||||||
Spēks | |||||||
Augstākajā punktā: Dienvidkoreja 602 902[1] | |||||||
Zaudējumi | |||||||
Kopējais civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits: 2–3 miljoni (aptuveni)[2] Dienvidkorejieši: 990 968 upuri[3] Ziemeļkorejieši: 1 550 000 upuru kopskaits (aptuveni)[4] |
Dienvidkorejā šo karu līdz 1990. gadiem dēvēja par "25. jūnija dumpi" (Jugio ran - 6·25 란), bet pēc tam par "25. jūnija incidentu" (Jugio sabjon — 6·25 사변). Ziemeļkorejā to dēvē par "Tēvijas atbrīvošanas" karu (Čoguk Heban Čondžen — 조국해방전쟁).
Karā krita arī četri latvieši – pamatā ASV armijas rindās – kareivis Aivars Kārlis Salenieks, dižkareivis Jānis Krūmiņš un divi citi. Precīzs dienējušo kopskaits nav zināms.[5][6][7]