Krasnodara - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Krasnodara.

Krasnodara

Vikipēdijas lapa

Krasnodara
Краснодар

Karogs
Krasnodara
Krasnodara
Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967Koordinātas: 45°2′N 38°58′E / 45.033°N 38.967°E / 45.033; 38.967
Valsts
 
Krievija
Federācijas subjekts Krasnodaras novads
Federālais apgabals Dienvidu federālais apgabals
Citi nosaukumi Jekaterinodara
(1794-1920)
Iedzīvotāji (2019. gadā)[1]
 • kopā 1 007 111
Krasnodara Vikikrātuvē

Nezināma vērtība "image_coa"

Krasnodara (krievu: Краснодар) ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos pie Kubaņas upes. Krasnodaras novada administratīvais centrs. Kubaņas novada vēsturiskais centrs. Kubaņas kazaku (Кубанские кaзаки) galvenais centrs.

Vēsture

Kubaņas kazaku obelisks.
Kubaņas kazaku obelisks.

Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja Krimas hanistei, kas pēc Kučuk-Kainardžas līguma parakstīšanas kļuva par Krievijas impērijas vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene Katrīna II Lielā izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas impērijai.

Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras Krievu—turku karā 1793. gadā, kad Kubaņas upes krastā uz Osmaņu impērijai piederošās Čerkesijas robežas tika uzbūvēts Jekaterinodaras ("Katrīnas dāvanas") cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu kazaku pilsētu. Kopš 1888. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. 1897. gadā pilsētā tika atklāts obelisks par godu Kubaņas kazaku 200 gadus valdīšanu Jekaterinodarā.

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan balto, gan sarkano rokās. Daudzi Kubaņas kazaki atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem.

Otrā pasaules kara laikā Krasnodaru no 1942. gada 12. augusta līdz 1943. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna.

Cilvēki

Krasnodarā dzimuši:

  • Andrejs Škuro (Шкуро, 1887–1947), balto kustības ģenerālis Krievijas pilsoņu karā
  • Semjons Kirljans (Кирлиан, 1898–1978), Kirljana fotogrāfijas izgudrotājs
  • Karens Šahnazarovs (Шахназаров, 1952), kinorežisors ("Mēs no džeza"/Мы из джаза, 1983)
  • Genādijs Padalka (Падалка, 1958), kosmonauts
  • Anna Ņetrebko (Нетребко, 1971), operdziedātāja
  • Sergejs Tivjakovs (Тивяков, 1973), šaha lielmeistars
  • Inna Žukova (Жукова, 1986), mākslas vingrotāja

Atsauces


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Krasnodara
Listen to this article