Krievu—turku karš (1686—1700)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi. Lielāku savstarpēju konfliktu starp eiropiešiem un turkiem sauc par Lielo turku karu.
Ātrie fakti Datums, Vieta ...
Krievu-turku karš (1686-1700) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Krievu-turku kariem | |||||||
Azovas ieņemšana. Holandiešu 17. gadsimta gravīra | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Krievijas cariste |
Osmaņu impērija, Krimas haniste | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Pēteris I Patriks Gordons Fransuā Leforts Fjodors Golovins Aleksejs Šeins Boriss Šeremetjevs | Osmaņu impērija Elmazs Mehmed Pašā |
Aizvērt
Krievu-turku karš sākās uzreiz pēc tam, kad Krievijas cariste 1686. gadā pievienojās eiropiešu aliansei pret turkiem (Austrija, Lietuva-Polija un Venēcija). Kara laikā krievi sarīkoja karagājienus pret Krimu (1687 un 1689) un pret Azovu (1695 un 1696). Tā kā Krievija gatavojās karam ar Zviedriju un pārējās valstis noslēdza ar Osmaņu impēriju 1699. gadā Karlovicas līgumu, krievu valdībai arī nācās piekrist 1700. gadā noslēgt Konstantinopoles līgumu.