Krimas okupācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krimas okupācija 2014. gada sākumā bija daļa no Krievijas—Ukrainas kara un izpaudās kā maskēts Krievijas Bruņoto spēku iebrukums Ukrainai piederošajā Krimas pussalā un tās pievienošana Krievijai pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanas Eiromaidana sacelšanās rezultātā.[1]
Datums | 2014. gada 20. februāris – pašlaik |
---|---|
Norises vieta | Krima |
16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par „atkalapvienošanos ar Krieviju” nobalsoja vairāk nekā 90% referenduma dalībnieku un 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja vienošanos par Krimas pievienošanu Krievijai.
2014. gada 27. martā ANO Ģenerālās asamblejas atklātā balsojumā tika pieņemta rezolūcija, kas atkārtoti uzsvēra atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās un pasludināja par spēkā neesošu Krimas referendumu.
Krievijas Federācijas karaspēks okupēja suverēnas Eiropas valsts teritorijas daļu, tādējādi destabilizējot Eiropas un globālo drošības sistēmu. Pasaules vadošie politiķi, analītiķi un juristi uzskatīja, ka Maskava ir nopietni pārkāpusi starptautiskās tiesības.[2]
Kaut arī sākotnēji Vladimirs Putins paziņoja, ka Krimā darbojas „vietējie pašaizsardzības spēki”, 17. aprīlī viņš atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.[3]