From Wikipedia, the free encyclopedia
Kristiāns Jāks Petersons (igauņu: Kristjan Jaak Peterson, vācu: Christian Jacob Petersohn; dzimis 1801. gada 14. martā Rīgā, miris 1822. gada 4. augustā Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju. Viņa dzimšanas diena Igaunijā tiek svinēta kā Dzimtās valodas diena, kas kopš 1996. gada pasludināta par valsts svētkiem.
| ||||||||||||||
|
Dzimis 1801. gadā Rīgas Jēkaba baznīcas igauņu draudzes zvaniķa Kika Jāka (Kikka Jaak) ģimenē, kas pēc brīvlaišanas bija ieguvis uzvārdu "Petersons" un bija ieceļojis no Vīlandes. Mācījies Vidzemes guberņas ģimnāzijā Pils laukumā Vecrīgā, pie kuras sienas kopš 1972. gada 4. augusta ir piemiņas plāksne no Sāmsalas marmora (igauņu tēlnieks Arsenijs Melders).
Studējis Tērbatas Universitātē, bet, neraugoties uz vācu izglītību, viņš nekļuva par vācieti un vienmēr izcēla savu igaunisko identitāti. Atkārtoti kājām mērojis ceļu no Tērbatas līdz Rīgai un atpakaļ.
Rakstījis odas un pastorāles. Apguvis ap divdesmit valodu, bet deklarēja, ka viņam vismīļākā ir un paliek senču valoda, kurai viņš paredzēja lielu nākotni un centās pats to kopt. Centies izcelties ar savu apģērbu un izskatu, valkājis garus melnus svārkus, kas raksturīgi igauņu zemniekiem. Dzīves stilā imitējis sengrieķu ciniķus.
Miris no tuberkulozes 21 gada vecumā, apglabāts Rīgas Jēkaba kapos.
Publicējis rakstus par igauņu valodu zinātniskajā turpinājumizdevumā "Beiträge zur genauern Kenntniss der ehstnischen Sprache" (Raksti igauņu valodas labākai zināšanai), ko no 1813. līdz 1832. gadam vadīja Johans Heinrihs Rozenplenters (1782—1846), Pērnavas igauņu draudzes mācītājs, Valmieras zirgu pasta stacijas priekšnieka dēls.
1822. gadā izdevumā Beiträge XIV/1 publicējis no zviedru valodas vācu valodā pārtulkoto Kristfrīda Ganandera (1741—1790) darbu "Mythologia Fennica" (Turku, 1789), kas veltīta somu mitoloģijai un kļuva par igauņu nacionālā eposa "Kalevipoegs" radīšanas iedīgli vēlāk.
Viņa darbu krājums divos plānos sējumos pirmo reizi publicēts tikai 100 gadu pēc viņa nāves.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.