Kruīza kuģis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kruīza kuģis ir pasažieru kuģis, kuru lieto izpriecu ceļojumiem, kad pats ceļojums, kuģa izklaides iespējas un dažkārt ceļojuma galamērķi (ostas, kurās kuģis ienāk) veido daļu no pasažieru piedzīvotā. Pārvadāšana nav vienīgais kruīza mērķis, īpaši tiem kruīziem, kuri atgriež pasažierus atstātajā ostā (zināmi kā "cilpas kruīzi"). "Kruīzos uz nekurieni" vai "reisos uz nekurieni", kruīza kuģi veic divu līdz trīs nakšu cilpveida reisus neienākot nevienā ostā.[1]
Speciāli pārvadāšanai būvēti laineri strādā kā "līnijkuģi" un parasti pārvadā pasažierus no viena punkta uz otru nevis cilpveida reisos. Parasti kuģniecības līnijas būvē lainerus okeānu reisiem atbilstoši stingrākām drošības prasībām nekā parastiem kruīza kuģiem, ietverot lielāku brīvsānu augstumu un izturīgāku korpusa apšuvumu, lai varētu izturēt vētrainas jūras un nelabvēlīgus laika apstākļus, kādi sastopami atklātā okeānā, piemēram, Ziemeļatlantijā. Okeāna laineriem salīdzinot ar speciāli būvētiem kruīza kuģiem parasti ir lielāki tanki degvielai, vairāk pārtikas un citu krājumu patērēšanai garos reisos. Tomēr tikai nedaudzi okeāna laineri turpina eksistēt - tie ir iekonservēti kuģi un Queen Mary 2, kurš veic regulārus reisus Ziemeļatlantijā.
Lai arī laineri bija grezni, tiem piemita īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās, tropiskajam klimatam nepiemēroti noslēgti, ūdensdroši klāji un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, liels skaits numuriņu bez logiem). Pakāpeniska pasažieru kuģu uzbūves evolūcija no līnijkuģiem uz kruīza kuģiem ir pārvietojusi pasažieru kajītes no korpusa iekšienes uz virsbūvi un apgādājusi tās ar privātām verandām. Modernie kruīza kuģi, lai arī ziedojuši kādu daļu to jūras spēju, ir radījuši ērtības ūdens tūristiem, un pēdējos kuģus dažkārt dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".[2]
Atšķirības starp laineriem un kruīza kuģiem ir saplūdušas īpaši attiecībā uz to pielietojumu, lai arī turpina pastāvēt konstruktīvas atšķirības. Lielākie kruīza kuģi ir iesaistīti ilgākos reisos pāri okeāniem un var neatgriezties tajā pašā ostā mēnešiem ilgi (garie cilpveida reisi).[3] Daži no bijušajiem laineriem strādā kā kruīza kuģi, piemēram, Marco Polo, lai arī to skaits samazinās. Vienīgais specializētais transatlantiskais laineris, kurš turpina kā tāds strādāt 2019. gada jūnijā, ir Cunard Line Queen Mary 2. Tomēr kuģim piemīt arī mūsdienu kruīza kuģu ērtības un tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.[4]
Kruīzi ir kļuvuši par tūrisma industrijas galveno sastāvdaļu ar novērtētajiem ienākumiem 2011. gadā 29,4 miljardu ASV dolāru apjomā un pāri par 19 miljoniem pārvadāto pasažieru 2011. gadā.[5] Industrijas straujā augšana ir nodrošinājusi vismaz deviņu jaunbūvētu kuģu ienākšanu tirgū katru gadu sākot no 2001. gada, lai apkalpotu Ziemeļamerikas klientūru neskaitot tos, kas uzbūvēti, lai apkalpotu Eiropas klientus. Mazākus tirgus, piemēram, Āzijas Klusā okeāna piekrasti, parasti apkalpo vecāki kuģi. Šos kuģus no strauji augošiem reģioniem ir izspieduši jaunāki kuģi.
2019. gadā pasaulē lielākais kruīza kuģis bija Royal Caribbean International Symphony of the Seas. Kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem Harmony of the Seas, Allure of the Seas un Oasis of the Seas, šie kuģi veido četrus pasaulē lielākos kruīza kuģus.[6][7]