Krīts (periods)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem. Krīta periods ilga ap 80 miljonus gadu. Tas sākās, pirms aptuveni 145 miljoniem gadu beidzoties juras periodam un beidzās pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu, kad sākās paleogēns. Krīts ir mezozoja jaunākais periods. Krīta perioda beigas iezīmē robežu starp mezozoju un kainozoju. Krīta perioda laikā Laurāzija un Gondvana turpināja šķelties. Lielākā daļa Eiropas teritorijas atradās zem jūras līmeņa. Krīta perioda beigās jau bija iezīmējušies mūsdienu kontinenti.
Krīts 145.5 – 65.5 miljoni gadu | |
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 30 % apjoma (150% mūsdienu) |
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā | ap 1700 ppm (6 × no pirmsindustriālā laikmeta) |
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā | ap 18 °C (4 °C virs mūsdienu līmeņa) |
Krītu kā atsevišķu periodu 1822. gadā Parīzes baseinā izdalīja beļģu ģeologs Žans Domāliuss Dalojs, perioda nosaukums dots tāpēc, ka daudzviet Eiropā krīta perioda nogulumu augšdaļā ir lielas krīta iegulas.