Vinsenta van Goga glezna From Wikipedia, the free encyclopedia
Kviešu lauks ar vārnām ir Vinsenta van Goga 1890. gada jūlijā radīta eļļas krāsas glezna. Vairāku kritiķu skatījumā tas ir viens no viņa labākajiem darbiem.[5][6]
Kviešu lauks ar vārnām | |
---|---|
Mākslinieks | Vinsents van Gogs [1] |
Gads | jūlijs 1890 |
Medijs | eļļas krāsa, audekls [2] |
Kustība | impresionisms, postimpresionisms [3] |
Izmēri | 50.2 cm (19.8 in) × 103 cm (41 in) |
Atrašanās vieta | Van Goga muzejs, Nīderlande |
Koordinātas | 52°21′30″N 4°52′52″E |
Inventāra nr. | s0149V19558 [4] |
Identifikatori | RKDimages ID: 53623 |
Bieži tiek apgalvots, ka tā ir pēdējā van Goga radītā glezna. Tomēr mākslas vēsturnieki par to nav pārliecināti, jo nepastāv vēsturisku pierakstu par viņa darbiem. Van Goga sūtītās vēstules liecina, ka "Kviešu lauks ar vārnām" tika pabeigti ap 10. jūliju, t.i. pirms tādiem darbiem kā "Overas domes ēka 14. jūlijā" un "Dobiņī dārzs".[7][8][9] Turklāt van Goga pētnieks Jans Hilserks norāda, ka gleznai, kurā attēloti novāktie kvieši "Lauks ar kviešu kūļiem" (F771), būtu jābūt tapušai vēlāk.[10]
"Kviešu lauks ar vārnām" glezna tapusi 1890. gada jūlijā, van Goga dzīves pēdējās nedēļās. Daudzi apgalvojuši, ka tas ir viņa pēdējais darbs, bet tomēr iespējams, ka pēdējais darbs ir bijis "Koka saknes" vai iepriekš minētais "Dobiņī dārzs".
"Kviešu lauks ar vārnām" rāmis veidots no divām dažādām franču standarta rāmju komplektu daļām, lai iegūtu malu attiecību 2:1. Gleznā attēlota dramatiska, mākoņu pilna debess un kviešu lauks, pār kuru lido vārnu bars.[8] Izolācijas sajūtu pastiprina centrālais ceļš, kurš nekur neved un neskaidrais vārnu lidojuma virziens. Kviešu lauks aizpilda divas trešdaļas no gleznas. Ketlīna Eriksone uzskata, ka glezna izsaka gan nožēlu, gan dzīves beigu tuvošanos.[11] Van Gogs vārnas izmanto kā nāves un pārdzimšanas vai augšāmcelšanās simbolu.[12][13] Ceļš, kas ir kontrastējoši zaļā un brūnā krāsā Eriksones uzskatā ir metafora no sprediķa, kas balstīts Džona Banjana darbā "Svētceļnieka taka", kur svētceļnieks ir apbēdināts, ka ceļš ir tik ilgs, taču priecājas par to, ka ceļojuma galā gaida Mūžīgā pilsēta.[14][15]
Ap 1890. gada 10. jūliju van Gogs rakstīja savam brālim Teo un viņa sievai, paziņojot, ka kopš apciemojis viņus Parīzē 6. jūlijā, ir uzgleznojis trīs lielus darbus Ovērā.[7] Divus no tiem viņš aprakstīja kā bezgalīgus kviešu laukus zem nemierīgām debesīm (tiek uzskatīts, ka tie ir "Kviešu lauks ar vārnām" un "Mākoņainas debesis virs kviešu lauka") un trešā ir "Dobiņī dārzs". Viņš rakstīja, ka vēlējies izteikt skumjas, vēlāk papildinot ar galēju vientulību, bet minēja arī to, ka viņš domā, ka gleznas parāda to, ko viņš lauku dzīvē uzskata par veselīgu un stiprinošu (piemetinot, ka plāno tās pēc iespējas ātrāk nogādāt viņiem Parīzē).
Visas šīs gleznas ir piemēri van Goga pagarinātajam dubultā kvadrāta audekla izmēram, ko viņš izmantoja savas dzīves pēdējās nedēļās 1890. gada jūnijā un jūlijā.
Glezna atrodas Van Goga muzejā Amsterdamā tāpat kā darbs Mākoņainas debesis virs kviešu lauka.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.