Lāči
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm. Lāču ģintī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas: brūnie lāči (Ursus arctos), polārlāči (Ursus maritimus), Amerikas melnie lāči (Ursus americanus) un Āzijas melnie lāči (Ursus thibetanus).[1] Zinātniskais nosaukums Ursus latīņu valodā nozīmē "lācis" vīriešu dzimtē.[2]
- Šis raksts ir par lāču ginti. Par citām jēdziena Lāči nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par lāču ginti. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Lāči Ursus (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
Ģints | Lāči (Ursus) |
Iedalījums | |
| |
Lāči Vikikrātuvē |
Ģintī ir arī 7 izmirušas sugas. Senākās lāču sugas dzīvoja pirms 5—6 miljoniem gadu. No tām vecākā ir mazais lācis (Ursus minimus), neliela auguma lācis, kura fosilijas atrastas Francijas teritorijā. Visu mūsdienu sugu priekštecis bija Etrusku lācis (Ursus etruscus), kas dzīvoja pirms 1—2 miljoniem gadu. Visjaunākā suga ģintī ir polārlācis, kas radās apmēram pirms 200 000 gadiem. Turklāt polārlācis ir ne tikai ģints lielākais lācis, bet arī lielākais sauszemes plēsējs pasaulē.[3] Tēviņa garums ir apmēram 2,6 m, bet lielākie indivīdi var sasniegt gandrīz 4 metru garumu.[4]