Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs.
Fakultāte piedāvas valodu un kultūras, filozofijas, vēstures un arheoloģijas, teoloģijas un reliģijpētniecības studijas. Studiju darbs līdz Rakstu mājas atklāšanai norisinās trīs ēkās — Visvalža ielā 4a (valodu un kultūras programmās), Aspazijas bulvārī 5 (vēstures un filozofijas programmās), kā arī Raiņa bulvārī 19 (teoloģijas un reliģijpētniecības programmās).
Studiju programmas
Bakalaura grāda iegūšanai
- Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas;
- Austrumu–Rietumu starpkultūru studijas;
- Āzijas studijas;
- Filoloģija (franču, klasiskā, krievu, vācu filoloģija, somugru studijas);
- Filozofija;
- Latvistika;
- Teoloģija un reliģijpētniecība;
- Vēsture un arheoloģija.
Maģistra grāda iegūšanai
- Anglistika (Angļu valoda, literatūra un valodas apguve, Tulkošana);
- Āzijas studijas;
- Filozofija;
- Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas;
- Teoloģija un reliģijpētniecība;
- Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas (Ģermānistika, Klasiskās studijas, Romānistika, Rusistika un slāvistika, Baltijas jūras reģiona studijas);
- Vēsture un arheoloģija.
Doktora grāda iegūšanai
- Filozofija;
- Teoloģija un reliģijpētniecība;
- Valodu un kultūru studijas;
- Vēsture un arheoloģija.
Vēsture
Humanitāro zinātņu fakultātes aizsākumi atrodami 1919. gadā, kad pie Latvijas Augstskolas izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un LVU Filoloģijas fakultātē. 2010. gadā apvienojās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte un LU Moderno valodu fakultāte, izveidojot LU Humanitāro zinātņu fakultāti.
2024. gadā Humanitāro zinātņu fakultātei tika pievienota Teoloģijas fakultāte un Vēstures un filozofijas fakultāte.[1]
Dekāni
- Kārlis Kundziņš (1883—1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1919—1920. gadā
- Jānis Endzelīns (1873—1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1920—1923. gadā
- Pēteris Šmits-Smiters (1869—1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1923—1925. gadā
- Augusts Tentelis (1876—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927—1928., 1931.—1933. un 1935—1936. gadā
- Juris Plāķis (1869—1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927—1929. gadā
- Francis Balodis (1882—1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1929—1931. gadā
- Kārlis Straubergs (1890—1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1937—1939. gadā
- Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1955—1961. gadā
- Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1961—1963. gadā
- Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1963—1968. gadā
- Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1969—1970. gadā
- Janīna Kursīte, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne 1992—2006. gadā
- Ausma Cimdiņa, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne 2006—2009. gadā
- Ilze Rūmniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne 2009—2019. gadā
- Indra Karapetjana, kopš 2019. gada
Nodaļas un vadošie docētāji (2015)
Studiju programmu realizāciju nodrošina astoņas nodaļas:[2]
- Latvistikas un baltistikas nodaļa, profesore Ina Druviete, profesore Ausma Cimdiņa, profesore Māra Grudule, profesore Andra Kalnača, profesore Ieva Kalniņa, profesore Janīna Kursīte-Pakule, profesors Ojārs Lāms, profesore Lidija Leikuma, profesors Valdis Muktupāvels, profesore Silvija Radzobe, profesors Pēteris Vanags, asociētā profesore Laimute Balode, asociētā profesore Ilze Lokmane, docents Edmunds Trumpa (Edmundas Trumpa), docente Līga Ulberte, docente Inta Urbanoviča;
- Anglistikas nodaļa, profesore Sigma Ankrava, profesore Indra Karapetjana, profesore Irina Novikova, profesore Gunta Roziņa, asociētā profesore Jeļena Dorošenko, asociētā profesore Monta Farneste, asociētā profesore Vita Kalnbērziņa, asociētā profesore Dace Liepiņa, asociētā profesore Solveiga Ozoliņa, docente Laura Karpinska, docente Antra Leine, docents Aleksejs Taube, docente Zigrīda Vinčela;
- Āzijas studiju nodaļa, profesors Franks Johens Kraushārs (Frank Jochen Kraushaar), asociētais profesors Jānis Priede, asociētais profesors Jānis Ešots, asociētā profesore Agnese Haijima, docente Agita Baltgalve, docents Salahs Mohameds Šerifs;
- Ģermānistikas nodaļa, profesore Ineta Balode, docente Nataļja Poļakova, docenta p.i. Manfrēds fon Betihers (Manfred von Boetticher);
- Romānistikas nodaļa, asociētā profesore Olga Ozoliņa, asociētā profesore Alla Placinska, docente Dina Šavlovska;
- Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, profesore Vita Paparinska, profesore Ilze Rūmniece, docente Agnese Cimdiņa, docente Brigita Cīrule, docente Aivita Putniņa, docente Ieva Raubiško;
- Rusistikas un slāvistikas nodaļa, profesors Igors Koškins, asociētā profesore Nataļja Kononova, asociētā profesore Nataļja Šroma, docente Rozanna Kurpniece, docente Iveta Narodovska, docents Jurijs Sidjakovs;
- Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa, profesore Maija Brēde, profesore Gunta Ločmele, profesors Andrejs Veisbergs, asociētais profesors Ivars Orehovs, asociētais profesors Arvils Šalme.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
