Latīņu valoda
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā). Paplašinoties Romas Republikai un vēlāk Romas impērijai, tā izplatījās ārpus Laciumas provinces. Latīņu valoda bija Senās Romas oficiālā valoda,[2] kaut arī plaši tika lietota arī grieķu valoda, īpaši impērijas austrumu daļā. Mūsdienās tā ir Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda, kas to padara arī par Vatikāna valsts valodu.
| Latīņu valoda lingua Latina | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [laˈtiːna] | |
| Valodu lieto: | Romas Republika, Romas impērija, lielākā daļa Eiropas valstu (līdz 18. gs.), Romas katoļu baznīca | |
| Pratēju skaits: | nav zināms | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu Latīņu-falisku[1] Latīņu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Vatikāns | |
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | la | |
| ISO 639-2: | lat | |
| ISO 639-3: | lat | |
| ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Visas romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas, un daudzi vārdi citās valodās ir ieviesušies no tās. Latīņu valoda tika lietota zinātnei un starptautiskajai saziņai lielākajā daļā Eiropas valstu līdz pat 18. gadsimtam, kad to nomainīja franču valoda, un vēlāk, 19. gadsimtā, angļu valoda. Šobrīd latīņu valoda tiek lietota bioloģijā un medicīnā kā viennozīmīga starptautiska terminoloģija.