Latvijas valsts pasludināšana
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī ir konstitucionāls tiesību akts,[1] ar kuru Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieks Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Pirmais Latvijas Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis paziņoja par Pagaidu valdības nodomiem un uzdevumiem.[2]
18. novembra vakarā Tautas Padomes un Pagaidu valdības vārdā Kārlis Ulmanis un Gustavs Zemgals griezās pie Latvijas iedzīvotājiem ar uzsaukumu, kurā Tautas Padome pasludināja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks Satversmes sapulce un, ka Tautas Padome kā augstāko izpildu varu Latvijā ir nodibinājusi Latvijas Pagaidu valdību.