PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis: uzbrukt Baltijas valstu kara kuģiem, sagrābt tirdzniecības flotes kuģus,
izsēdināt desantu ostās, bloķēt krastus, asistēt sauszemes karaspēka uzbrukumam Rakveres virzienā.
Plānotā uzbrukuma shēma saskaņā ar maršala Timošenko pavēli:
1) uz 12. jūniju PSRS Baltijas kara flotei būt kaujas gatavībā;
2) kaujas darbību sākt pēc Ļeņingradas kara apgabala komandiera pavēles;
3) kara flotes darbības plānu izstrādāt līdz 10. jūnijam.
Ātrie fakti Senākās kultūras, Senlatvijas valstis un zemes ...
Šis raksts ir par 1940. gada okupāciju. Par citām jēdziena Latvijas okupācija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos:
politiskās augsnes sagatavošana,
pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana,
karaspēka ievešana un politiskās varas pārņemšana.
Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu occupatio bellicara un occupatio pacifica, balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš 1943. gada 27. oktobra memorandā Lielbritānijas Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.[1]