Zemnieks

Zemnieks, lauksaimnieks jeb fermeris (no angļu: farmer), ir persona, kura nodarbojas ar kultūraugu un mājlopu audzēšanu. Šis amats ir bijis vienmēr viens no nozīmīgākajiem jau kopš civilizācijas pirmsākumiem, jo tieši lauksaimniecība nodrošināja cilvēku pastāvēšanu, dodot pārtiku un resursus. Lauksaimnieki spēlē izšķirošu lomu pārtikas ražošanas ķēdē, apgādājot sabiedrību ar graudiem, dārzeņiem, augļiem, gaļu, pienu un citiem produktiem.

Šis raksts ir par lauksaimnieku. Par mājas garu latviešu mitoloģijā skatīt rakstu Zemnieks (mitoloģija).

Zemniece no Austrumeiropas

Lauksaimniecība ir arī viens no galvenajiem ekonomikas dzinējspēkiem daudzās pasaules valstīs. Tā ne tikai nodrošina pārtikas ražošanu, bet arī dod ieguldījumu tirdzniecībā un eksporta tirgū. Daudzās attīstības valstīs lauksaimniecība veido lielāko daļu no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodrošina darba vietas lielai daļai iedzīvotāju.

Zemnieka darbs prasa plašas zināšanas ne tikai par kultūraugu un mājlopu audzēšanu, bet arī par ekonomiku, tehniku, ekoloģiju un valsts regulējumiem. Tas ir dinamisks amats, kas prasa pielāgošanos dažādiem apstākļiem, piemēram, klimatiskajiem apstākļiem, tirgus pieprasījumam un politiskajiem faktoriem.

Lauksaimniecības prakse mūsdienās

Mūsdienu lauksaimniecība ir ievērojami attīstījusies, pateicoties tehnoloģijām, mehanizācijai un zinātnes sasniegumiem. Mūsdienu zemnieks bieži izmanto modernus traktorus, kombainus un citas mašīnas, lai palielinātu ražīgumu, kā arī izmanto precīzās lauksaimniecības metodes, lai efektīvāk izmantotu dabas resursus un samazinātu ietekmi uz vidi.

Automatizācija un robotizācija ir kļuvušas par neatņemamu lauksaimniecības sastāvdaļu, piemēram, izmantojot automatizētus piena slaukšanas aparātus, dronus, lai uzraudzītu kultūras, un robotiem, kas palīdz stādīt un ievākt ražu. Šīs inovācijas palīdz samazināt roku darba nepieciešamību un palielina lauksaimniecības produktivitāti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemnieks.