Lejasprūsiskais dialekts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lejasprūsiskais dialekts (vācu: Niederpreussisch) ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950. gadam, kad no Austrumprūsijas tika izdzīti pēdējie pamatiedzīvotāji, tika lietots Austrumprūsijas ziemeļu daļā. Prūsijas vācu valoda sāka veidoties uzreiz pēc tam, kad Vācu ordenis iekaroja Prūsiju. Vācu ordenī, tāpat, kā Zobenbrāļu ordenī un Livonijas ordenī par saziņas līdzekli kalpoja lejasvācu valoda, tāpēc arī pirmais prūšu apdzīvotais apgabals, kas pakļāvās divvalodībai un daļējai pārvācošanai, Semba, runāja lejasvāciski. Sembas pussala bija arī pēdējā vieta ar absolūtu senprūsiski runājošo vairākumu līdz 1709.—1711. gada mērim, kas vissmagāk izpostīja tieši Sembu. Vairākums prūšu tajā laikā jau bija divvalodīgi. Tieši šīs divvalodības dēļ Prūsijas vācu valodā ir ļoti daudz aizguvumu no baltu valodām. Sembas pussalā galējā valodas nomaiņa notika mēra laikā un pēc tā, tāpēc, ka cilvēki no mēra bēga uz pilsētām vai arī citiem, vāciski, mazūriski vai mazlietuviski runājošiem apgabaliem, kuros visi runāja arī vāciski.
Lejasprūsiskais dialekts Preussisch | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Vācija, Polija | |
Pratēju skaits: | ļoti maz | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Lejasvācu Lejasprūsiskais dialekts | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | gem | |
ISO 639-3: | nav | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |