Libāna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Libāna (arābu: لبنان), oficiāli Libānas Republika (الجمهورية اللبنانية), ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos. Ziemeļos un austrumos Libāna robežojas ar Sīriju un dienvidos ar Izraēlu, rietumos ar Vidusjūru. Saistībā ar iedzīvotāju reliģisko un etnisko daudzveidību, Libānā sastopama īpaša politiskā sistēma, pazīstama kā konfesionālisms, kas paredzēta tam, lai visas reliģijas tiktu vienādi respektētas.
| Libānas Republika اَلْجُمْهُورِيَّة اَللُّبْنَانِيَّة al-Jumhūrīyah al-Lubnānīyah |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Koullouna Lilouataan Lil Oula Lil Alam |
||||||
 Libānas atrašanās vieta Tuvajos Austrumos
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Beirūta 33°54′N 35°32′E | |||||
| Valsts valodas | arābu valoda[1] | |||||
| Etniskās grupas | arābi - 95% armēņi - 4% citi - 1% |
|||||
| Valdība | Unitāra Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Mišels Auns (ميشال عون) | ||||
| - | Premjerministrs | Najib Mikati (نجيب ميقاتي) | ||||
| Dibināšana | 1920. gada 1. septembrī | |||||
| - | Neatkarība no Francijas | 1943. gada 8. novembrī | ||||
| - | Francijas karaspēka izvešana | 1946. gada 31. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 10,452 km² (166.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,8 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā. gadā | 4 467 000 (119.) | ||||
| - | Blīvums | 473/km² (27.) | ||||
| IKP (PPP) | 2014. gadā. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 80,077 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 17 754 | ||||
| TAI (2018) | ▼ 0.730[2] (augsts) (93.) | |||||
| Valūta | Libānas mārciņa (LBP) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .lb | |||||
| ISO 3166-1 kods | 422 / LBN / LB | |||||
| Tālsarunu kods | +961 | |||||
Lai arī pēc neatkarības iegūšanas Libānā regulāri uzliesmoja nemieri, līdz reliģisko un etnisko nesaskaņu izraisītajam Libānas pilsoņu karam (1975—1990), valstī bija relatīvs miers un labklājība, ko sekmēja tūrisms, zemkopība un attīstītā banku sistēma. To uzskatīja par arābu valstu banku galvaspilsētu un tā bija plaši pazīstama kā "Tuvo Austrumu Šveice" saistībā ar tās finansiālo ietekmi. Libāna piesaistīja lielu skaitu tūristu, un tās galvaspilsēta Beirūta tika bieži dēvēta par "Tuvo Austrumu Parīzi".
Pēc pilsoņu kara beigām valstī tika veikti plaši pasākumi, lai atdzīvinātu ekonomiku un atjaunotu sagrauto nacionālo infrastruktūru. Līdz 2006. gadam visā valstī tika sasniegti vērā ņemami panākumi, gandrīz tika pabeigta Beirūtas rekonstrukcija un liels skaits tūristu atkal plūda uz Libānas atpūtas centriem. Taču, 2006. gadā uzliesmojušais Izraēlas-Libānas konflikts izraisīja milzīgus militāros zaudējumus, kā arī plašus zaudējumus civilajai infrastruktūrai un masveida iedzīvotāju pārvietošanos no 12. jūlija līdz 14. augustam, kad iestājās pamiers. Sākot ar 2006. gada septembri Libānas valdība ir uzsākusi izmaksāt iedzīvotājiem kompensācijas, lai atjaunotu Izraēlas armijas uzbrukumos sagrautos īpašumus Beirūtā, Tirē un ciemos Libānas dienvidos.