Libertisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Libertisms jeb libertārisms ir politiska ideoloģija, kuras pašā pamatā ir pašīpašuma princips un spēka pirmās lietošanas nolieguma princips.[1]
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: ideoloģiski neprecīzi Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Libertieši netic, ka cilvēkam ir jebkādas "pozitīvas tiesības" (t.i., ka cilvēkam "pienāktos" tādas lietas kā pārtika, pajumte vai veselības aprūpe) viņi tic, ka cilvēkam ir tikai "negatīvas tiesības" (t.i., netikt apzagtam vai citā veidā apskādētam un netikt cenzētam). Citiem vārdiem, libertieši netic, ka cilvēkam kaut kas "pienākas" papildus, vienīgais, kas cilvēkam "pienākas", ir lai viņam netiktu atņemts tas, kas viņam jau ir (vienalga, vai tā ir manta, vai veselība/darbaspēja fizisku bojājumu rezultātā, vai tml.).
Libertieši tic minarhijai, respektīvi, pēc iespējas samazinātai ("minimālai") valsts pārvaldei (minarhija dažkārt tiek jaukta ar anarhiju, taču tās ir atšķirīgas). Juris Kaža vienā no saviem blogiem diskutē, ka Latvija kļūst aizvien minarhistiskāka stingrās taupības samazinātās valsts pārvaldes dēļ.[2]