Lielā brīvības harta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lielā brīvības harta (latīņu: Magna Charta Libertatum, angļu: The Great Charter) ir likums par aristokrātu privilēģijām,[nepieciešama atsauce] ko 1215. gada 15. jūnijā izdeva Anglijas karalis Džons Bezzemis (John Plantagenet). Tas ir viens no Lielbritānijas tiesību pamataktiem.