Lietuvas Neatkarības akts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918. gada 16. februārī, kad visi 20 Lietuvas Padomes locekļi Jona Basanaviča vadībā parakstīja aktu, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskas valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņā.
Akta pieņemšana bija vairākus mēnešus ilga procesa rezultāts, kas aizsākās 1917. gada septembra Viļņas konferencē, kas izveidoja Lietuvas Padomi.
1918. gada 16. februārī plkst. 12.30 visi Lietuvas Padomes locekļi satikās Viļņā, namā, kas mūsdienās pazīstams kā Signatāru nams (Signatarų namai), kurā pēc dažādiem iebildumiem beidzot tomēr pieņēma Neatkarības Atjaunošanas aktu.
Lai arī vācu okupācijas varas iestādes pretojās akta publicēšanai Lietuvā, jau 18. februārī tas tika publicēts Vācijas laikrakstos. Līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, kas atradās Vācijas impērijas armijas okupācijā, neatkarības pasludināšana bija tikai sākums cīņai par valsts neatkarības nostiprināšanu.