Livonijas pilsoņu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297. gada līdz 1330. gadam. Rīgu un arhibīskapus parasti atbalstīja Tērbatas bīskapi un Sāmsalas-Vīkas bīskapi. Tā kā arhibīskapa un citu bīskapu karaspēki nevarēja līdzvērtīgi karot pret Livonijā un Prūsijā bāzētajiem Ordeņa spēkiem, galveno kara smagumu iznesa Rīga un tās sabiedrotā Lietuvas dižkunigaitija.
Livonijas pilsoņu karš (1297-1330) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Karotāji | |||||||
Teitoņu ordeņa atzars - Livonijas ordenis |
Rīgas rāte, Rīgas arhibīskapija, Tērbatas bīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Lietuvas dižkunigaitija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Livonijas ordeņa mestri Heinrihs fon Dinkelāge, Bruno†, Gotfrīds fon Roge, Gerhards fon Jorke, Konrāds Ketelhods, Reimārs Hāne, Eberhards fon Monheims |
Arhibīskaps Johans III, Frīdrihs fon Pernšteins, Vītenis, Ģedimins | ||||||
Zaudējumi | |||||||
nezināms skaits | nezināms skaits |
Karš nosacīti beidzās ar Rīgas iekarošanu 1330. gadā. Politiskās pārmaiņas atspoguļojās arī Rīgas ģerbonī, kurā sākot ar 1332. gadu vairs nav arhibīskapa varu simbolizējošais spieķis. Pār garīgo varu (sakrustotām atslēgām) dominē Ordeņa krusts, bet atvērtajos vārtos — lauvas galva simbolizē rīdzinieku varonību.
Bruņotais konflikts regulāri uzliesmoja arī vēlākajos gados un ir skaidrojams ar Rīgas arhibīskapu un Ordeņa vēlmi būt galvenajiem noteicējiem Rīgā un visā Livonijā. Šis konflikts turpinājās līdz pat Koadjutoru karam, Livonijas karam un Livonijas sadalīšanai.