Luijs Bonaparts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Luijs Napoleons Bonaparts (franču: Louis Napoléon Bonaparte; dzimis 1778. gada 2. septembrī, miris 1846. gada 25. jūlijā) bija Holandes karalis no 1806. līdz 1810. gadam. Napoleona jaunākais brālis un Napoleona III tēvs.
|
Dzimis Korsikā. Kopā ar Napoleonu piedalījies Ēģiptes kampaņā. Pēc tam, kad Napoleons kļuva par Francijas pirmo konsulu tika noorganizētas Luija laulības ar Napoleona sievas Žozefīnes Boarnē meitu Hortenziju.
1806. gada 5. jūnijā Napoleons iecēla Luiju par Holandes karali. Darbodamies kā karalis, Luijs centās iemācīties nīderlandiešu valodu un iespēju robežās realizēt neatkarīgu politiku. 1810. gada 1. jūlijā franču karaspēks piespieda Luiju atteikties no troņa un 9. jūlijā Francija anektēja Nīderlandi, bet Luijs devās trimdā uz Austriju.