Mājsaimniecība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mājsaimniecība ir viens vai vairāki cilvēki, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus.[1] Mājsaimniecības kā analīzes pamatvienību izmanto daudzos socioloģiskos, mikroekonomiskos un valsts pārvaldes modeļos[2] un tās spēlē svarīgu lomu ekonomikā un mantošanas likumdošanā.[3]
LZA Terminoloģijas komiteja uzskata, angļu termins 'household' tulkojams kā mājsaimniecība tikai tad, kad runa ir par saimniecību, kas kopīga mājokļa iedzīvotājiem, un ar saimes aprūpi un mājokļa uzturēšanu saistīto darbu kopumu, bet pati cilvēku grupa kā sociāla vienība latviešu valodā ir saucama par saimi.[4]
Ekonomikā privātā mājsaimniecība ir saimnieciska vienība, ko veido viena vai vairākas personas, kas iesaistītas patērēšanā un ražošanas faktoru piedāvāšanā.[5]
Pēc CSP datiem Latvijā 2018. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,3 personas.[6] Tas atbilst ES vidējam rādītājam.[7] 2016. gadā gandrīz trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvoja viena cilvēka mājsaimniecībās. Zviedrijā, Dānijā un Lietuvā vairāk nekā puse no visām mājsaimniecībām ir viena cilvēka saimniecības, kamēr Vācijā, Somijā, Igaunijā, Holandē, Francijā, Latvijā un Austrijā šis procents ir starp 40 un 45%. Salīdzinājumam, viszemākais viena cilvēku mājsaimniecību skaits bija Polijā, Portugālē, Horvātijā, Slovākijā un Maltā.[8]