Magnētiskā lauka indukcija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.
Magnētiskā lauka indukciju fizikā apzīmē ar un tās SI mērvienība ir tesla (T).
Strāvas magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma.
Skalārā forma
Ja strāva plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks attālumā no vada pēc Bio — Savāra — Laplasa likuma ir
-
- kur
- - koeficients (2×10-7 H/m)
- - strāvas stiprums (A)
- kur
Magnētiskā konstante
Koeficients ir izsakāms šādi:
-
- kur
- - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
- - 3.141593
- kur
Ievērojot to, taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc formulas
Vektoriālā forma
-
- kur
- - pieskares vektors
- kur
Galvenais raksts: Lorenca spēks
Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar .
-
- kur
- - magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
- - strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs (A)
- kur
Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas cirkulācija