Mahābhārata
From Wikipedia, the free encyclopedia
"Mahābhārata" (sanskritā: महाभारतम्, Mahābhāratam, izrunā: [məɦaːˈbʱaːrət̪əm]) ir viens no diviem nozīmīgākajiem sanskrita eposiem Senajā Indijā; otrs ir "Rāmājana". Šis eposs ir daļa no hindu itihāsas (vēstures) un nozīmīga daļa no hindu mitoloģijas. Eposā izklāstīta ne tikai Indijas tautu ikdienas dzīve, ticējumi un paražas, bet arī estētiskie un ētiskie uzskati. "Mahābhārata" tiek uzskatīta par garāko eposu pasaulē.[1][2] "Mahābhārata" sastāv no 18 grāmatām. Tās 100 000 vārsmās ir aptuveni trīs miljoni vārdu.