Makss fon Bādens
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bādenes princis Maksimiliāns Aleksandrs Frīdrihs Vilhelms (vācu: Prinz Maximilian Alexander Friedrich Wilhelm von Baden; dzimis 1867. gada 10. jūlijā, miris 1929. gada 6. novembrī) bija pēdējais Bādenes princis, politiķis un pēdējais Vācijas Impērijas kanclers no 1918. gada 13. oktobra līdz 1918. gada 9. novembrim. Sāka sarunas par Pirmā pasaules kara pamiera noteikumiem, tomēr nespēja glābt monarhiju. 1918. gada 9. novembrī pasludināja imperatoru Vilhelmu II par atceltu no troņa. Tajā pašā dienā Filips Šeidemanis no Reihstāga balkona pasludināja Vāciju par republiku, bet Makss fon Bādens nodeva kanclera amatu Frīdriham Ebertam. Atlikušajā mūža daļā ar politiku nenodarbojās.
Ātrie fakti Makss fon Bādens Max von Baden, Priekštecis ...
Makss fon Bādens Max von Baden | |
---|---|
Vācijas kanclers | |
Amatā 1918. gada 3. oktobris — 1918. gada 9. novembris | |
Priekštecis | Georgs fon Hertlings |
Pēctecis | Frīdrihs Eberts |
| |
Dzimšanas dati |
1867. gada 10. jūlijā Bādenbādene, Bādenes lielhercogiste (Bādene-Virtemberga, Vācija) |
Miršanas dati |
1929. gada 6. novembrī (62 gadu vecumā) Zālema, Veimāras Republika (Bādene-Virtemberga, Vācija) |
Tautība | vācietis |
Politiskā partija | - |
Dinastija | Cēringenes dinastija |
Tēvs | Bēdenes Vilhelms |
Māte | Leihtembergas Marija Maksimilianova |
Dzīvesbiedrs(-e) | Hanoveres Marija Luīze |
Bērni | Marija Aleksandrs, Bādenes Bertolds |
Reliģija | katolisms |
Aizvērt