Malaizija
Vikipēdijas lapa
| Malaizija Malaysia |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Negaraku |
||||||
| Malaizija (tumši zaļā) un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dalībvalstis (gaiši zaļā)
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Kualalumpura | |||||
| Valsts valodas | malajiešu valoda | |||||
| Valdība | ||||||
| - | Monarhs | Abdullah al-Haj | ||||
| - | Premjerministrs | Ismail Sabri Yaakob | ||||
| Dibināšana | ||||||
| - | no Lielbritānijas | 1957. gada 31. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 329 847 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 30 369 000 (42) | ||||
| - | Blīvums | 92/km² (116) | ||||
| Džini koef. (2009) | 46.2 (36) | |||||
| TAI (2013) | ▬ 0.773 (augsts) (62) | |||||
| Valūta | ringits (MYR) | |||||
| Laika josla | MST (UTC+8) | |||||
| Interneta domēns | .my | |||||
| Tālsarunu kods | +60 | |||||
Malaizija (malajiešu: Malaysia) ir federatīva valsts Dienvidaustrumāzijā. Tā sastāv no 13 štatiem un trim federālajām teritorijām. Valsts sauszemes platības daļu, kura ir 329 847 km², Dienvidķīnas jūra sadala divās līdzīga lieluma daļās — Rietummalaizijā Malakas pussalas dienviddaļā un Austrummalaizijā Kalimantānas salas ziemeļos. Malaizijas pussalas daļa robežojas ar Taizemi, bet salas daļa ar Bruneju un Indonēziju. Valsts galvaspilsēta ir Kualalumpura, savukārt federālās valdības sēdeklis atrodas Putradžajā. Malaizijā atrodas Eirāzijas kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts — Piai rags.
Sabiedriskā iekārta
Kaut arī Malaiziju vairākumā apdzīvo malajieši, šeit dzīvo arī ievērojams skaits ķīniešu un indiešu. Kopumā sabiedrība ir daudzetniska un daudzkulturāla, kam ir būtiska nozīme valsts politiskajā dzīvē. Atbilstoši Malaizijas konstitūcijā noteiktajam valsts reliģija ir islāms, tomēr vienlaikus valstī pastāv reliģiskā brīvība attiecībā uz citām ticībām. Valsts iekārta ir veidota pēc Vesminsteras sistēmas parauga, Malaizija pieder anglosakšu tiesību sistēmai. Valsts galva ir karalis, kuru ik pēc pieciem gadiem ievēl deviņi sultāni. Izpildvaru — valdību vada premjerministrs, likumdevējvara pieder divpalātu parlamentam.
Saimniecība
Kopš neatkarības iegūšanas Malaizijas saimniecība bija viena no ātrāk augošajām Āzijā, vairāk kā 50 gadu tās iekšzemes kopprodukts auga vidēji par 6,5% gadā. Tās ekonomiskais dzinējspēks ir bijis resursu eksports, tomēr Malaizija pakāpeniski ir attīstījusi arī zinātnes, tūrisma, tajā skaitā medicīniskā, kā arī tirdzniecības sektorus. Mūsdienās tā ir industrializēta valsts ar attīstītu tirgus ekonomiku, kas ieņem trešo vietu Dienvidaustrumāzijā un 29. vietu pasaulē pēc ekonomikas apjoma. Malaizija ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas dibinātājvalstīm, kā arī Nāciju Sadraudzības, Nepievienošanās kustības un citu starptautisko organizāciju biedre.
Dabas resursi
Panākumus ekonomikā Malaizijai nodrošina bagātie dabas resursi. Naftas atradnes, galvenokārt Sabahas un Saravakas štatu piekrastē, ir tik lielas, ka valsts iegūst vairāk nekā 800 000 barelu naftas dienā. Nozīmīgas ir arī dabas gāzes atradnes, iegūst arī dažādu metālu rūdas — alvu, varu, zeltu u. c.
Lielākā daļa Rietumu Malaizijas mežu ir izcirsta, lai iegūtu zemi lauksaimniecībai, ierīkotu plantācijas un apmetnes.[nepieciešama atsauce] Austrumu Malaizijā Saravakā joprojām saglabājušies vieni no senākajiem un plašākajiem pirmatnējiem tropu mežiem uz Zemes. Tomēr intensīvā mežu izciršana ir ļoti aktuāls vides jautājums valstī, jo mežizstrāde ir viena no galvenajām Malaizijas rūpniecības nozarēm. Valsts ir pasaulē lielākā tropiskās cietkoksnes, baļķu un zāģmateriālu eksportētāja. Pēc Pasaules Bankas aprēķiniem Malaizijas mežos kokus izcērt trīs reizes lielākā apjomā, nekā tos iestāda no jauna.[nepieciešama atsauce]
Vēsture
Malaiziešu valstiskuma aizsākumi meklējami 15. gadsimtā, kad šeit izveidojās Malajas sultanāts, kuru vēlāk pakļāva portugāļi un holandieši. 18. gadsimtā malajiešu apdzīvotās teritorijas tika iekļautas Britu impērijā, kļūstot par britu protektorātu. Valsts pussalas daļa 1946. gadā tika apvienota kolonijā — Malajas savienībā, savukārt 1948. gadā tā kļuva par Malajas federāciju, kas 1957. gada 31. augustā pasludināja neatkarību. 1963. gada 16. septembrī, apvienojoties ar Rietumbruneju, Saravaku un Singapūru tika izveidota jauna valsts, kas tika nosaukta tās mūsdienu vārdā — par Malaiziju. Mazāk kā pēc diviem gadiem Singapūra no federācijas izstājās, kļūstot par patstāvīgu valsti.
Administratīvais iedalījums
Valsti ģeogrāfiski divās daļās sadala Dienvidķīnas jūra:
- Pussalas Malaizija (saukta arī par Dienvidmalaiziju) atrodas Malakas pussalas dienvidu daļā. Ziemeļos tā robežojas ar Taizemi. Tā sastāv no deviņiem sultanātiem (Džohora, Kedaha, Kalentāna, Negeri Sembilana, Pahanga, Peraka, Perlisa, Selangora un Terenganu), diviem štatiem, kurus pārvalda gubernatori (Malaka un Penanga), kā arī no divām federālajām teritorijām (Putradžaja un Kualalumpura).
- Malaizijas Borneo (saukta arī par Austrummalaiziju) aizņem Borneo salas ziemeļu daļu, dienvidos robežojoties ar Indonēziju un ziemeļos ieskaujot Bruneju. Tā sastāv no diviem štatiem — Sabahas un Saravakas, kā arī no federālās teritorijas — Labuānas.
Reliģija
Malaizijas konstitūcija nosaka reliģijas brīvību, bet valsts galvenā reliģija ir islāms.[1] Aptuveni 61,3% iedzīvotāju pieder pie islāma, 19,8% — pie budisma, 9,2% — pie kristietības, 6,3% — pie hinduisma. 1,3% praktizē konfūcismu, taoismu vai kādu citu tradicionālo Ķīnas reliģiju, bet tikai 0,7% iedzīvotāju ir bez reliģiskās piederības.[2]
Dominējošais islāma atzars valstī ir šafiītu tiesību skolas sunnītu islāms.[3]
Mediji
Malaizijas lielākie laikraksti pieder valstij un valdošās koalīcijas partijām,[4][5] tomēr arī dažas lielākās opozīcijas partijas izdod laikrakstus, ko tirgo līdzās komersantu izdotajiem izdevumiem. Pastāv atšķirība starp valsts daļām, kuras atdala jūra.[6] Medijos, kas bāzējas uz pussalas, pastāv otršķirīga attieksme pret notikumiem un ziņām valsts daļā, kas atrodas uz salas, šī valsts daļa tiek uztverta kā kolonija. Vienlaikus medijos vērojama negatīvu ziņu par Indonēziju akcentēšana, kas saasina abu valstu attiecības.[7] Valstī izdod dienas laikrakstus malaju, angļu, ķīniešu un tamilu valodās.[6] Pastāvot ierobežojumiem attiecībā uz izdošanas un informācijas izplatīšanas tiesībām, kas noteikti Malaizijas likumos, piemēram, Drukātās preses un publikāciju likumā, preses brīvība valstī kopumā ir ierobežota.[8][9] Malaizijas valdība ir mēģinājusi ierobežot opozīcijas spēku laikrakstu izdošanu pirms vēlēšanām, piemēram, 2007. gadā izpildvara realizēja direktīvu, kas noteica aizliegumu opozīcijas līderiem uzstāties televīzijā un radiopārraidēs.[5][10]
Atsauces
- ↑ «Malaysia – Religion». Asian Studies Center - Michigan State University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. augustā. Skatīts: 2011. gada 13. jūlijs. (angliski)
- ↑ «Population Distribution and Basic Demographic Characteristics». Department of Statistics, Malaysia. 82. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. Novembris. Skatīts: 2011. gada 4. oktobris. (angliski)
- ↑ Michael G. Peletz. Islamic Modern: Religious Courts and Cultural Politics in Malaysia. Princeton University Press, 2002. ISBN 0-691-09508-6. (angliski)
- ↑ Razak Ahmad. «Malaysian media shapes battleground in Anwar trial». Reuters, 2010. gada 5. februāris. Skatīts: 2010. gada 3. novembris.
- ↑ 5,0 5,1 «Malaysian opposition media banned». BBC News. 2009. gada 23. marts. Skatīts: 2010. gada 3. novembris.
- ↑ 6,0 6,1 «The East-West divide of Malaysian media». Malaysian Mirror. 2010. gada 9. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. novembris.
- ↑ «Comment: Anwar blames Malaysian media». The Jakarta Post. 2010. gada 28. septembris. Skatīts: 2010. gada 3. novembris.
- ↑ «Malaysia». Freedom House. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 30. marts.
- ↑ Mindy McAdams. «How Press Censorship Works». Mindy McAdams. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 25. maijs.
- ↑ «Opposition muzzled – here's black and white proof». Malaysiakini. 2007. gada 29. jūnijs.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Malaizija.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- BBC valsts profils (angliski)
- The World Factbook informācija Archived 2019. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
|
Text is available under the CC BY-SA 4.0 license; additional terms may apply.
Images, videos and audio are available under their respective licenses.
