Manierisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Manierisms bija mākslas virziens, kas izveidojās Eiropā vēlīnās renesanses periodā no 1515. gada līdz 17. gadsimta sākumam, kad to sāka aizstāt baroks.
Manierismam bija raksturīgs stilistisks artistiskums un tieksme pēc vizuāliem efektiem. Termina nozīmē jēdziens "manierisms" radies 20. gadsimta pirmajā pusē, atvasināts no itāļu valodas vārda maniera un tiek attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam.
Itāļu manierisms radās kā renesanses kultūras attīstības antagonisms. Radies šajā vidē, tas turpināja pastāvēt līdzās renesanses mākslas formas un satura stereotipiem, no kuriem manierisms ļoti daudz aizguva tieši stilistikas ziņā. Risinājās arī atgriezeniski procesi - manierisma elementi ieplūda vēlās renesanes mākslā.
Liela nozīme manierisma uzplaukumā ir jezuītiem, kuri pievērsa uzmanību sakrāli virzītās mākslas atbalstīšanai un veicināšanai.