Manioka
augu suga / From Wikipedia, the free encyclopedia
Ēdamā manioka (Manihot esculenta), arī kasava, ir eiforbiju dzimtas krūms ar ēdamiem gumiem, kuru kultivē tropu un subtropu reģionos. Manioka domesticēta pirms 10 000 gadiem mūsdienu Brazīlijas teritorijā, kas ir arī šī auga dabiskais izplatības areāls. Maniokas gumi ir bagāti ar cieti, un valstīs, kur to audzē, it sevišķi Āfrikā, tā ir ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. No maniokas iegūtos attīrītās cietes putraimus sauc par tapioku.[1] Celiakijas slimnieki manioku var izmantot kā kviešu aizstājēju, jo tā nesatur glutēnu. To izmanto arī kā lopbarību, un vairākās valstīs tiek pētīta iespēja no maniokas ražot biodegvielu.
Ēdamā manioka Manihot esculenta (Crantz, 1766) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Malpīgiju rinda (Malpighiales) |
Dzimta | Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) |
Apakšdzimta | Crotonoideae |
Cilts | Manioku cilts (Manihoteae) |
Ģints | Maniokas (Manihot) |
Suga | Ēdamā manioka (Manihot esculenta) |
Ēdamā manioka Vikikrātuvē |
Maniokas gumi neapstrādātā veidā ir ļoti indīgi, jo satur cianogēnos glikozīdus linamarīnu un lotaustralīnu. Šie glikozīdi sadaloties atbrīvo acetonciānhidrīnu un tam līdzīgas toksiskas vielas, kas savukārt sadalās līdz zilskābei.[2] Tādēļ manioka pirms lietošanas uzturā rūpīgi jāsasmalcina, jāizmērcē ūdenī un jānovāra vai jāizkaltē, lai atbrīvotos no cianīdiem. Atsevišķās kopienās arī maniokas lapas tiek izmantotas uzturā, bet arī tās pirms lietošanas ir pareizi jāapstrādā, lai atbrīvotos no cianogēnajiem glikozīdiem.