Manuils I Komnēns
Vizantijas imperators / From Wikipedia, the free encyclopedia
Manuils I Komnēns, Manuels I Komnenus, Manuels Lielais (grieķu: Μανουήλ Α' Κομνηνός, Manouēl I Komnēnos, dzimis 1118. gada 28. novembrī, miris 1180. gada 24. septembrī) bija Bizantijas imperators (1142-1180), kurš valdīja saspīlētā Bizantijas un Vidusjūras vēstures laikā. Manuils vēlējās atjaunot Bizantijas varenību, padarot to par Vidusjūras superlielvalsti, tāpēc piekopa enerģisku un ambiciozu ārpolitiku. Viņš noslēdza savienību ar pāvestu un Rietumeiropas karalistēm, iebruka Apenīnu pussalā, veiksmīgi kontrolēja Otrā krusta kara gaitu un nodibināja Bizantijas protektorātu pār jaunizveidotajām krustnešu karaļvalstīm Tuvajos Austrumos. Lai dotu pretsparu musulmaņu mēģinājumiem atgūt Svēto zemi, Manuils apvienoja spēkus ar krustnešiem un iebruka Fatimīdu Eģiptē. Manuils pārveidoja Balkānu un austrumu Vidusjūras politiskās kartes, pakļaujot Bizantijas hegemonijai gan Ungārijas karalisti, gan karaļvalstis Tuvajos austrumos, kā arī turpināja agresīvi uzbrukt kaimiņiem gan rietumu, gan austrumu virzienos. Taču viņa panākumi austrumos tika nopietni apdraudēti pēc sakāves karā ar seldžuku turkiem.
Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |