Maratons
skriešanas disciplīna, kas parasti ir mērāma 42,195 km garumā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Maratons ir vieglatlētikas disciplīna — skriešana 42,195 kilometrus garā distancē, ko parasti skrien ārpus stadiona pa ielām un citiem ceļiem. Šī sporta skriešanas disciplīna ir izveidojusies, balstoties uz leģendu par Senās Grieķijas kareivi Feidipīdu (Φειδιππίδης), kurš noskrēja no Maratonas līdz Atēnām (tik garu distanci, cik pašlaik ir maratona oficiālais garums), lai paziņotu par grieķu uzvaru Maratonas kaujā.
Pasaules rekords maratonā vīriešiem ir 2.00:35 un pieder Kelvinam Kiptumam no Kenijas, uzstādīts 2023. gada 8. oktobrī Čikāgas maratonā,[1] labojot Eliudam Kipčogem piederošo iepriekšējo rekordu. E. Kipčogem pieder visu laiku visātrākais maratonskrējiens (1.59:40, uzstādīts 2019. gada 12. oktobrī), kas gan nekļuva par pasaules rekordu, jo sacensības netika rīkotas atbilstoši IAAF noteikumiem.
Pasaules rekords maratonā sievietēm ir 2.14:04, to 2019. gada 13. oktobrī Čikāgas maratonā uzstādīja Kenijas skrējēja Bridžida Kosgei (iepriekšējais rekords 2.15:25 piederēja Polai Redklifai no Lielbritānijas un netika labots 16 gadus un 183 dienas). 2023. gada 24. septembrī Berlīnes maratonā Tigista Asefa no Etiopijas uzstādīja jaunu pasaules rekordu 2.11:53, kas ir ratifikācijas procesā.
Latvijas rekords maratonā vīriešiem ir 2.14:23 un to 2017. gada 14. maijā Rīgas maratonā uzstādīja Valērijs Žolnerovičs. Latvijas rekords maratonā sievietēm ir 2:22:56 un tā īpašniece ir Jeļena Prokopčuka, uzstādīts Osakā, 2005. gada 30. janvārī.
Katru gadu pasaulē notiek ap 500 maratoniem.[nepieciešama atsauce]