Marija I Stjuarte - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Marija I Stjuarte.

Marija I Stjuarte

Vikipēdijas lapa

Marija I
Mary I
Skotijas karaliene
Amatā
1542. gada 14. decembrī — 1567. gada 24. jūlijā (kronēta 1543. gada 9. septembrī)
Priekštecis Džeimss V
Pēctecis Džeimss VI
Francijas karaliene - konsorte
Amatā
1559. gada 10. jūlijā — 1560. gada 5. decembrī

Dzimšanas dati 1542. gada 8. decembrī
Linlitgovas pils, Linlitgova, Skotija
(tagad
 
Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1587. gada 8. februārī
Foteringejas pils, Northemptonšīra, Anglija
(tagad
 
Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Vestminsteras abatija, Londona,
 
Apvienotā Karaliste
Dinastija Stjuartu dinastija
Tēvs Džeimss V Stjuarts
Māte Marija Gīze
Dzīvesbiedrs(-e) Fransuā II (1558-1560), Henrijs Stjuarts (1565-1567), Džeimss Hepberns (1567-1578)
Bērni Džeimss I Stjuarts (no Henrija Stjuarta)
Reliģija katolisms
Paraksts

Marija I Stjuarte (angļu: Mary I of Scotland, franču: Marie, reine des Écossais, dzimusi 1542. gada 8. decembrī, mirusi 1587. gada 8. februārī) bija Skotijas karaliene no 1542. gada līdz 1567. gadam un Francijas karaliene - konsorte 1559. gada līdz 1560. gadam.

Dzīvesstāsts

Marija bija Skotijas karaļa Džeimsa V vienīgā likumīgā mantiniece. Troni mantoja 6 dienu vecumā, kad mira tēvs. Bērnību pavadīja Francijā, kamēr Skotiju pārvaldīja reģenti. 1558. gadā apprecējās ar nākamo Francijas karali Fransuā II. Pēc Fransuā II nāves 1560. gada 5. decembrī atgriezās Skotijā.

1565. gadā Marija apprecējās ar savu brālēnu Henriju Stjuartu. 1567. gada februārī Henrijs tika nogalināts. Džeimss Hepberns, kas pēc nostāstiem tika vainots slepkavībā, tiesā tika attaisnots. 1567. gada maijā viņš apprecēja Mariju. 1567. gada 24. jūlijā Marija bija spiesta atteikties no troņa par labu savam gadu vecajam dēlam Džeimsam I. Pēc nesekmīga mēģinājuma atgūt troni Marija devās trimdā pie savas otrās pakāpes māsīcas, Anglijas karalienes Elizabetes I.

Anglijas katoļi uzlūkoja Mariju kā leģitīmu Anglijas troņa pretendenti. Elizabete vairākus gadus turēja Mariju ieslodzījumā dažādās pilīs. Marija tika apsūdzēta "valsts nodevībā" un 1587. gada 8. februārī sodīta ar nāvi. Kā ieganstu izmantojot Marijas nāvi, izcēlās Anglijas karš ar Spāniju.

Tituli

Marijas I tituli:

  • Skotijas karaliene (Queen of Scots, 14.12.1542.-24.07.1567.)
  • Francijas dofine (Dauphine of France, 24.04.1558.-10.07.1559.)
  • Francijas karaliene (Queen of France, 10.07.1559.-5.12.1560.)
  • Botvelas hercogiene (Countess of Bothwell, 24.07.1567.-14 .04.1578.)
Galvas nociršana Marijai
Galvas nociršana Marijai

Marijas tēls mākslā

Marijas liktenis ļoti plaši izmantots dažādos mākslas žanros

Teātris, balets un kino

  • Edmunda Spensera luga Faerie Queene (1596.)
  • Frīdriha Šillera luga Maria Stuart (1800.)
  • Sāras Mailsas luga Mary Queen of Scots, pēc kuras motīviem 1971. gadā Roberts Bolts sarakstījis scenāriju kinofilmai Vivat! Vivat Regina!.
  • Martas Grehemas (Martha Graham) balets Episodes (1985.), iestudēts Linkolna centrā Ņujorkā.
  • Josifa Brodska Marijai veltītjis sonetu ciklu.
  • kinofilma Mary of Scotland (1936.) - galvenajās lomās Ketrina Hepberna un Frederiks Marčs.
  • kinofilma Mary, Queen of Scots - galvenajās lomās Vanesa Redgreiva un Naidžels Davenports.
  • Samanta Mortona (Samantha Morton) spēlē Marijas lomu kinofilmā "Elizabeth: The Golden Age" (2007.)

Mūzika

  • Roberts Šūmanis komponējis Marijas piemiņai dziesmu ciklu (Op. 135).
  • Gaetāno Doniceti opera Maria Stuarda (1835.).
  • Teas Musgreivas (Thea Musgrave) opera Mary, Queen of Scots (1977.).
  • Džona Berija (John Barry) komponētās soundtreka dziesmas Wish Now Was Then un This Way Mary kinofilmai (1971.).
  • Lū Rīda (Lou Reed) dziesma Sad Song albumā Berlin (1973.).
  • Maika Oldfīlda (Mike Oldfield) dziesma To France albumā Discovery (1984.).
  • grupas "Fairport Convention" dziesma Fotheringay albumā What We Did on Our Holidays (1969.).
  • grupas "Grave Digger" dziesma The Ballad of Mary (Queen of Scots) albumā Tunes of War (1996.).

Glezniecība un grafika

Marija pusaudža gados
Marija pusaudža gados

Literatūra

  • The Faerie Queene. Ed. A.C. Hamilton. Harlow, UK: Longman, 2001
  • Marcus Merriman. The "Rough Wooings": Mary, Queen of Scots 1542-1551. East Linton, 2000. ISBN 1-86232-090-X
  • Donaldson, G. Scotland: James V - James VII, 1965
  • Fraser, A. Mary, Queen of Scots, 1969
  • John Guy. Queen of Scots: The True Life of Mary Stuart. New York, 2004. ISBN 0-618-25411-0
  • Retha Warnicke. Mary Queen of Scots. 2006, ISBN 0-415-29183-6
  • "Mary, Queen of Scots, and the Babington conspiracy", by David Alan Johnson, Military Heritage, August 2005, no. 1, Volume 7, ISSN 1524-8666
  • Alexander Wilkinson. "Mary Queen of Scots and the French Connection" / History Today, 54, 7 (July 2004), pp. 37–43
  • Jane Dunn. Elizabeth and Mary: Cousins, Rivals, Queens. Vintage, 2005. ISBN 0-375-70820-0.
  • Alexander Wilkinson. Mary Queen of Scots and French Public Opinion, 1542-1600. Palgrave, 2005. ISBN 1-4039-2039-7
  • Jenny Wormald. Mary Queen of Scots: A Study in Failure. London, 1988. ISBN 0-540-01131-2
  • Питавль, Э. Мария Стюарт. В борьбе за трон. На пути к плахе, 2002
  • Цвейг С. Мария Стюарт, 2005

Ārējās saites

Stjuartu dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Džeimss V
Skotijas karaliene
1542.-1567.
Pēctecis:
Džeimss VI
{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Marija I Stjuarte
Listen to this article