Maskavas apgabals
administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Maskavas apgabals (krievu: Московская область) ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā. Ietilpst Centrālajā federālajā apgabalā, apgabala centrs ir Maskava, tomēr pati pilsēta neietilpst apgabala sastāvā.
Maskavas apgabals | |||
Московская область | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Maskava | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Centrālais | ||
Platība | |||
- Kopējā | 45 800 km² | ||
Iedzīvotāji | |||
- Kopā | 6 628 100 | ||
- Blīvums | 144,7/km² | ||
- Tautas | krievi (91,00%) | ||
Pilsētas | 56 | ||
Rajoni | 38 | ||
Mājaslapa: http://www.mosreg.ru/ | |||
Maskavas apgabals Vikikrātuvē |
Ziemeļrietumos un ziemeļos apgabals robežojas ar Tveras apgabalu, ziemeļos - Jaroslavļas apgabalu, ziemeļaustrumos un austrumos ar Vladimiras apgabalu, dienvidaustrumos ar Rjazaņas apgabalu, dienvidos - Tulas apgabalu, dienvidrietumos - Kalugas apgabalu, bet rietumos ar Smoļenskas apgabalu.
Atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Apgabala ziemeļos un rietumos — Smoļenskas-Maskavas augstiene, bet austrumos - purvainā Meščeras zemiene. Klimats mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī ir –10 °C, bet jūlijā — +17 °C.
Visas apgabala upes ietilpst Volgas baseinā. Lielākās upes - Volgas pieteka Oka ar pietekām Maskavu un Protvu.
Lielākās pilsētas - Balašiha, Himki, Podoļska. Senākā apgabala pilsēta ir Volokolamska (dibināta 1135. gadā, agrāk nekā Maskava).
Maskavas apgabals ir viens no lielākajiem rūpniecības produkcijas ražotājiem Krievijā. PSRS laikos ap Maskavu tika radītas t. s. zinātnes pilsētas (наукоград) - parasti militāras nozīmes pētniecības centri - Žukovska (aviācijas pētniecība), Kļimovska (ieroču rūpniecība), Reutova (raķešbūvniecība), Koroļova (kosmiskās tehnoloģijas), Černogolovka (fizika un ķīmija), Dubna (atomenerģētika). Apgabalā atrodas Krievijas kosmisko kuģu (Koroļovā) un kara pavadoņu (Krasnoznamenskā) vadības centri.
Apgabala pilsētā Sergijevposadā atrodas Krievijas pareizticīgo baznīcas svarīgākais klosteris - Trejādības-Sergija laura (Троице-Сергиева лавра).