Mežs
koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā / From Wikipedia, the free encyclopedia
Mežs ir ekosistēma kurā dominējošā augu forma ir koki, kas veido kokaudzi. Kokaudze meža ekosistēmā ir galvenais organiskās masas ražotājs. Mežs ietver gan kokaudzi tās dažādās attīstības stadijās, gan pameža un zemsedzes augus, meža dzīvniekus un augsni ar tās bagātīgo baktēriju, aļģu, dzīvnieku un sēņu pasauli. Starp visiem šiem organismiem notiek mijiedarbība un tie ir savstarpēji saistīti komplicētās barības ķēdēs[1].
Meža ekosistēmu pētniekus sauc par mežzinātniekiem. Latvijā mežzinātnes pamatus var apgūt LBTU Meža fakultātē, bet meža pētījumus kopš 1948. gada veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava".
Pārtikas un lauksaimniecības organizācija mežu definē kā teritoriju, kuras platība pārsniedz 0,5 hektārus, ar kokiem, kas augstāki par 5 metriem, un vainaga segumu, kas pārsniedz 10 procentus, vai kokiem, kas spēj šo līmeni sasniegt nākotnē.[2] Izmantojot šo definīciju, PLO 2020. gadā vērtēja, ka meži aizņem 4,06 miljardus hektāru jeb aptuveni 31 procentus no pasaules sauszemes platības,[3] tomēr mežainums (mežu platība izteikta % no attiecīgās teritorijas kopplatības[4]) visā pasaulē nav vienmērīga. Meži aug reģionos, kuros ir pietiekams nokrišņu daudzums un siltākajā gada mēnesī gaisa temperatūra ir vismaz +10 °C. Visvairāk mežu ir abpus ekvatoram (mitrie tropu meži), kur nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra neierobežo mežu augšanu. Citās klimata joslās tieši šie divi faktori ietekmē mežu izplatību, produktivitāti un bioloģisko daudzveidību. Tāpēc mežu ekosistēmas dominē ziemeļu (boreālajā) un mērenajā (temperātajā) joslā, bet nav sastopamas polārajās tundras un sausajās (arīdajās) joslās.