Minhene - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Minhene.

Minhene

Vikipēdijas lapa

Minhene
München
pilsēta
Minhenes vecpilsēta

Karogs

Ģerbonis
Minhene
Minhene
Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667
Valsts
 
Vācija
Federālā zeme Bavārija
Dibināta 1158. gadā
Citi
nosaukumi
Munich (angļu un franču)
Mnichov (čehu)
Monachium (latīņu un poļu)
Monaco di Baviera (itāliešu)
Administrācija
 • Mērs Dieter Reiter
Platība
 • pilsēta 310,7 km2
Augstums 519 m
Iedzīvotāji (2019)[1][2]
 • pilsēta 1 471 508
 • blīvums 4 736/km²
 • urbānā teritorija 2 606 021
 • aglomerācija 5 203 738
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 80331–81929, 85540
Tālruņu kods 089
Mājaslapa muenchen.de
Minhene Vikikrātuvē

Minhene (vācu: München) ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Vēsture

Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni iegūst Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valda Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļūst par Augšbavārijas galvaspilsētu.

1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņem zviedri, bet 1705. gadā - Habsburgi. 1759.gadā Minhenē tiek nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.

1806. gadā Minhene kļūst par Bavārijas karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārceļ Landshūtas universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Miksimiliāns II būtiski pārbūvē pilsētu.

Pēc Pirmā pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistē komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika (Münchner Räterepublik). Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļūst par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers, kopā ar atbalstītājiem noorganizē t.s. Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras republiku.

Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.

1938. gadā pilsētā tika noslēgtas Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.

Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.

1972. gadā Minhenē tika rīkotas Vasaras Olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.

Ekonomika

Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

  • Allianz AG - lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē finanšu kompānija.
  • BMW - viens no pasaules vadošajiem auto un moto ražošanas uzņēmumiem.
  • HypoVereinsbank - liela banka, Latvijā kā HVB banka.
  • MAN - kravas auto u.c. iekārtu ražošana.
  • Münchener Rück - pasaules lielākā pārapdrošināšanas kompānija.
  • Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.

Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner, Paulaner.

Kultūra

Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:

Minhenē ir Gētes instutūta galvenā mītne.

Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kopš 1810.gada) - Oktoberfest, kuri katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un kurus apmeklē ap 6 miljonu cilvēku no visas pasaules.

Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.

Cilvēki

Minhenē dzimuši:

Atsauces

Ārējās saites

{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Minhene
Listen to this article