Mirdzizlāde
From Wikipedia, the free encyclopedia
Mirdzizlāde ir viens no vājstrāvas elektriskās izlādes veidiem, kas norisinās mēreni retinātās gāzēs. Palielinoties strāvai, mirdzizlāde parasti pāriet lokizlādē. Samazinot gāzes spiedienu līdz dažiem desmitiem mTorr, pieaug jonu brīvā noskrējiena garums, bet samazinās to koncentrācija; tad izlādes apgabals sadalās atsevišķos fragmentos izlādes caurules garumā (stratās). Pie μTorr liela spiediena brīvā noskrējiena garums pārsniedz caurules garumu, un novēro tikai nelielu caurules sieniņu veidojošo atomu emisiju.[1]
Atšķirībā no nestacionārām impulsveida izlādēm gāzēs, mirdzizlādes galvenie parametri maz mainās laikā. Lai arī mirdzizlāde starp citiem izlādes veidiem izceļas ar to, ka tā notiek pie ļoti zemām elektriskā lauka intensitātēm, uzliktais spriegums tiek mērīts kilovoltos; taču pati mirdzizlāde notiek apgabalos ar mazu potenciāla gradientu.[1]
Izplatītākais mirdzizlādes piemērs ir neona lampiņas un dienasgaismas spuldzes spīdēšana.