Monarhs (no grieķu: μόναρχος, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju. Dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā (skat. Polija—Lietuva, Mongoļu impērija).

Izšķir absolūto monarhiju, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizēšanā, un konstitucionālo monarhiju, kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai.

Mūsdienu rietumu demokrātijās monarhiem parasti ir tikai pārstāvnieciskas un simboliskas funkcijas, tāpēc pēc darbības principiem rietumu monarhija daudz neatšķiras no republikas.

Konsorts — oficiāli nekronēts līdzvaldītājs (piemēram, Lielbritānijas monarhs ir par tādu kronētā karaliene Elizabete II, bet viņas vīrs Edinburgas hercogs, princis Filips ir "konsorts", jo nav kronēts).

Reģents jeb pavaldonis — monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz tas sasniedz pilngadību, piemēram, Ernests Johans Bīrons bija Krievijas Impērijas reģents 1740. gadā.

Oops something went wrong: